ANONĪMS JAUTĀJUMS
Ginekologa nolaidība un nekvalitatīva aprūpe grūtniecības laikā
Šī ir mana otrā grūtniecība. Pirmā notika problemātiski, jo endometriozes un PCOS dēļ man olnīcas slikti ražo progesteronu. Ārste Rīgā to laicīgi piefiksēja un pēc progesterona lietošana situācija uzlabojās un mazais nu skraida blakus.
Diemžēl ārste strādā Rīgā, tāpēc gribēju ārstu savā pilsētā. Nolēmu aiziet uz it kā kvalitatīvu ārstniecības iestādi, arī privāto ārstu. Biju pie šīs ārstes divas reizes (pēcdzemdību apskate un ikgadējā apskate). Viss likās labi.
Tādēļ, kad paliku stāvoklī, un zinot savu iepriekšējo pieredzi, devos uzreiz pie ārsta. Viņa mani apskatīja, es viņu pierunāju veikt progesterona analīzes un vienojāmies, ka ārsts man zvanīs, ja analīzes nebūs labas.
Analīžu rezultātus nesaņēmu uz savu epastu un secināju, ka - ārsts nezvana, acīmredzot beidzot ir grūtniecība bez problēmām. Vēlējos uzticēties savam ārstam, kā arī dotajam vārdam.
Pēc divām nedēļām man sākās smērēšanās. Zinot labi, ko tas nozīmē, devos nākamajā rītā uz analīzēm nodot Hcg un progesteronu. Pieteicos uz USG nākošajā dienā pie tās ārstes. Piezvanīju ārstei un izstāstīju situāciju, viņa vēlējās, lai par progesteronu runājam vizītes laikā, es uzstāju uz Gepretix lietošanas sākšanu tajā pašā dienā. Vaicāju, kādai jābūt devai, viņa teica lietot vienu tableti.
Paziņa atsūtīja man vietni, kur var apskatīties savu analīžu rezultātus no pirmās asins nodošanas reizes, lai saprastu kopainu. Izrādās, jau tobrīd man progesterons bija zem pirmā trimestra normas - tika 32, kaut zemākā robeža ir 39. Un tas viss ginekologam bija zināms, bet, pat ņemot vērā manu pirmās grūtniecības progesterona krīzi, viņa tik un tā man nezvanīja, kā bijām vienojušās! Viņa vienkārši noignorēja rādītāju zem robežas, par kuru daudzas reizes viņu brīdināju.
Kaut arī vilšanās bija liela un ārste skaidroja, ka progesteronam derētu būt vismaz 30 (un man bija veseli 32!), viņa nolēma neko nedarīt. Šī loģika man nav skaidra nevienā vietā, bet nolēmu pagaidīt pēdējās progesterona analīzes, lai saprastu, vai ārsts bija pareizi izkalkulējis situāciju. Varbūt viņa riskēja, bet beigās viss būs labi arī ar tiem 32.
Vakarā atnāk analīzes. Hcg atbilst grūtniecības nedēļai ar lielu rezervi, savukārt progesterons ir PUSE no kritiskās normas. Tikai 18. 18!
Uzreiz sazinājos ar savu pirmās grūtniecības ārsti, piezvanīju mammai, lai atbrauc ar mazo, uzsāku gultas režīmu un izdzēru pēc savas labās ārstes norādījuma palielinātu devu Gepretix, cerībā, ka tiksim cauri sveikā.
Nākošajā dienā dodos uz Rīgu uz USG pie labās ārstes. Bērnam sitas sirds, augļa ola ir liela un kvalitatīva. Nekas nenorāda uz nekādu problēmu ar augli, ka būtu sācies spontānais aborts. Tieši otrādi, grūtniecība veiksmīgi attīstās. Problēma - ārstes noignorētā progesterona līmeņa dēļ augļa barošanās oliņa vairs nav apaļa, bet sākusi deformēties. Iespējas, ka grūtniecība izvilks so progesterona līmeni un auglis varēs baroties, ir minimāla. Mani uzlika uz Gepretix 600mg dienā un Duphaston 3x dienā, līdz pirmdienai, kad atkal būs usg un zināsim galējo atbildi, vai būs vai nebūs mazais.
Esmu vīlusies savā ārstā, kurš, kaut arī daudzas reizes skaidroju savu pirmās grūtniecības problēmu, konkrēti runāju par savām slimībām un grūtībām, vienkārši noignorē analīzes zem normas un vienkārši sakot izlemj, ka man būs spontānais aborts, nemaz necenšoties ko labot. Es saprastu, ja tā būtu mana pirmā grūtniecība un mēs nezinātu, ka problēmas rada progesterons. Bet es konkrēti zinu savu organismu, mēs konkrēti vienojāmies, ka viņa man dos zāles, ja būs slikts rādītājs. Beigās viņa vēl piedāvā man minimālu progesterona devu, un to pašu pēc pierunāšanas.
Uzskatu, ka tā ir pilnīga ārsta nolaidība un vēlos nevis bojāt ārstam tagad dzīvi, bet gan likt viņai pārvērtēt savas ārstniecības metodes un attieksmi pret pacientiem. Ja tiek ignorēta skaidra pieredze un viņai pieejama informācija, pēc būtības viņas vainas dēļ es tūlīt varu zaudēt savu bērnu.
Es saprotu, ja SA norit citu iemeslu dēļ, kurus bieži vien nevaram saprast. Bet šeit situācija ir kā cilvēkam, kuram ir diabēts, viņš pasaka to ārstam, ārsts noignorē sliktās analīzes, nedod diabētiķim zāles, līdz viņš nonāk slimnīcā komā.
Lūdzu, dodiet padomus, ko darīt. Tas nav normāli!