Kada cilveka noverojumi...

Kada cilveka noverojumi! parlasot diezgan patiesi ja ir interese palasiet?

Zviedru dzīvesveids un kultūra llindada / Septembris 11, 2013 Studiju ietvaros gandrīz visu vasaru esmu pavadījusi Zviedrijas pilsētā Vesterosā (zviedriski – Västerås). Mani vienmēr ir interesējušas dažādu valstu kultūru atšķirības, un kā cilvēki dzīvo un uztver lietas atšķirīgās pasaules malās. Līdz ar to šī bija lieliska iespēja ne tikai papildināt savas zināšanas, bet arī iepazīt zviedrus un viņu dzīvesveidu un kultūru. Mana pieeja bija pavisam vienkārša – apmeklēt dažādas vietas un pasākumus, sarunāties ar cilvēkiem, neko neuztvert par pašsaprotamu, novērot un mēģināt saprast, kā tad dzīvo viena no pasaules bagātākajām nācijām. Nepretendēju uz visaptverošu skatījumu, jo jautājums ir pietiekoši plašs. Turklāt jāņem vērā arī manas kā latvietes kultūras ietekme un līdzšinējā pieredze, jo lielā mērā no tā atkarīgs, kādas lietas pamanīju un kas man likās interesants.

Kāds tad manā skatījumā ir tipisks zviedrs, kā pavada ikdienu un brīvo laiku, un kādas vērtības zviedriem ir svarīgas? Mēģināju arī saprast, kāpēc tas ir tieši tā, kā ir, un no kurienes tas cēlies. Lūk, daži mani novērojumi.

IZSKATS

Zviedri ir simpātiski. Attiecībā uz sievietēm šo manu novērojumu apstiprina internetā publicētā aptauja, kur zviedrietes ieņem otro vietu skaistāko sieviešu valstu topā.[1] Man šķiet, ja tiktu veidots līdzīgs tops par valstīm, kurās ir visvairāk pievilcīgu vīriešu, arī tajā Zviedrija noteikti iekļūtu top desmitniekā. Zviedru vīrieši man šķiet pievilcīgi, un ne jau tikai ārējā izskata ziņā, bet arī tāpēc, ka var manīt, ka ļoti rūpējas par savām sievietēm un bērniem, ir uzmanīgi un rūpīgi.

Gandrīz katram otrajam zviedram ir vismaz viens tetovējums. Pēc pirmā pludmales apmeklējuma nākas secināt, ka gan zviedru vīriešiem, gan sievietēm ļoti patīk tetovēties. Turklāt tetovējumi lielākoties ir plaši un krāsaini, vīriešiem visbiežāk ir pilnībā notetovētas abas rokas un ķermeņa augšdaļa. Zviedru kolēģe ir uztetovējusi savu bērnu vārdus un liliju uz kreisās rokas augšdelma, tāpat arī uz kājām ir vairāki sīki tetovējumi. Kad jautāju, kāpēc viņa tetovējas, atbilde ir – „lai būtu unikāla”. Man gan tā arī īsti netop skaidrs, kur slēpjas unikalitāte, ja tetovējas gandrīz visi. Pieļauju, ka tetovējumu zīmējumos.

Gandrīz ikviens zviedrs nēsā Converse[2] sporta apavus. Pirmajā brīdī esmu pat nedaudz šokā par Converse sporta kedu masveidīgo izplatību. Tās nēsā gan puiši un meitenes, gan arī gados vecāki vīrieši un sievietes. Tāpat gan pie sportiska stila apģērba, gan arī pie nedaudz solīdāka, meitenes, piemēram, pie vasarīgām kleitiņām. Šķiet, kas tur ko brīnīties, cilvēki vienkārši izvēlas ērtus apavus, bet mani tiešām pārsteidz šāda masveidība un uzreiz rodas jautājums, kāpēc zviedri izvēlas tieši amerikāņu Converse nevis, piemēram, pašu zīmola Puma ražotos sporta apavus. Par to vēlāk.

ĒŠANA

Viena no galvenajām zviedru ikdienas rūpēm ir ēšana. Ir tāds teiciens, ka ir divu veidu cilvēki – vieni, kas ēd, lai dzīvotu, un otri, kas dzīvo, lai ēstu. Man šķiet, ka lielākā daļa zviedru pieder pie otrās grupas. Ikdienā zviedri daudz laika tiek tērē jautājumiem par to, kad un kur iepirkties, kādus produktus iegādāties, ko gatavot, kad ieplānot restorāna apmeklējumu, utt.

Turklāt ēsts tiek bieži un visur. Pat apmeklējot brīvdabas pasākumu, kas ilgst tikai pāris stundas, vai arī pludmali, lielākajai daļai zviedru noteikti līdzi ir piknika grozi ar visu nepieciešamo. Un līdzi ir ne tikai ēdamais, bet arī attiecīgi trauki, pledi un krēsli. Tiek darīts viss, lai jebkurā publiskā vietā justos kā mājās. Jebkurš pasākums vasarā, pat brīvdabas teātra apmeklējums, tiek padarīts par mazu pikniku, kas man brīžiem šķita kaitinoši un neizprotami. Kā var neizturēt pāris stundas bez pārtikas, bet tā nu viņi šeit ir raduši – visur justies ērti, un ēdiens ir būtiska šo ērtību sastāvdaļa.

Kopumā ēdiens daudz neatšķiras no mūsu latviešu ēdiena – principā ir pieejami visi tie paši produkti, kas pie mums. Taču atšķirība ir garšā. Zviedrijā cilvēki lielākoties iepērkas lielveikalos, tādi tirdziņi kā pie mums, nav populāri. Līdz ar to iespējas nopirkt svaigus dārzeņus un augļus bija visai ierobežotas. Un paši varat iedomāties, ka ir atšķirība garšā starp lielveikalā pirktu vai tirgū iegādātu tomātu, vai vēl labāk pašu izaudzētu. Ar mazdārziņiem zviedri neaizraujas, dažus gan manīju. Bet principā tie bija rets izņēmums. Lielākoties ledusskapji un saldētavas tiek piebāztas ar lielveikala produktiem. Veikalos ir milzīga tieši saldētās pārtikas izvēle, kam manā izpratnē ar garšīgumu ir visai maz sakara.

Fika. Precīza latviešu tulkojuma šim zviedru vārdam nav, bet mūsu izpratnē to varētu dēvēt par kafijas pauzēm, kas ietver ne tikai kafijas dzeršanu, bet arī kaut ko klāt uzkožamu – vai nu sviestmaizi, vai kūku, ko nu katrs izvēlas. Zviedri ir lieli kafijas dzērāji, tēju viņi tikpat kā nelieto. Un sākotnēji pat manu mulsumu, kad piedāvātās kafijas vietā izvēlos tēju. Tad parasti tika atrasta kāda sen nopirkta melnās tējas paciņa.

DARBS

Zviedri strādā mierīgi un nesteidzīgi. Pieļauju, ka zviedru darba ritms atšķiras dažādās nozarēs, man bija iespēja strādāt Vesterosas pašvaldības vienā no jauniešu centriem, tāpēc vairāk varu spriest par, tā saucamo, ofisa darbu. Pirmais pārsteigums jau ir tas, ka šeit darbā, kur pie mums visticamāk tiktu algots tikai viens cilvēks, strādā pieci. Jā, protams, mūsu jauniešu brīvā laika organizācija atšķiras no zviedru. Jauniešu centriem šeit lielāka loma brīvā laika aktivitāšu īstenošanā, par cik zviedriem atšķirībā no mums nav valsts nodrošinātas interešu izglītības. Tomēr, vērojot personālu darbībā, man pieradušai pie diezgan strauja darba ritma, liekas, ka pieciem cilvēkiem šeit nav ko darīt. Daudz kafijas pauzes, tāpat darbinieki lielu daļa darba laika pavada, skatoties savos viedtelefonos, lasot avīzes, dzerot kafiju. Ļoti mierīga un relaksēta atmosfēra, brīžiem pat nedaudz garlaicīga.

Ofisos darba diena lielākoties sākas astoņos, taču, ja vēlas, var sākt strādāt arī septiņos un tad ap četriem jau iet mājās. Jūlijā ir sajūta, ka viss darbs vairāk vai mazāk Zviedrijā apstājas. Tas šeit ir atvaļinājumu mēnesis. Tad patiešām nekādas lielās lietas netiek plānotas. Visi atpūšas, un miers ir vēl lielāks kā parasti.

Attiecībā uz sapņu profesijām, kāda 16 gadīga meitene no jauniešu centra sarunā atklāj, ja pirms kāda laika populārākā vēlamā nodarbošanās zviedru jauniešu vidū bija dīdžejošana, tad nu jau sapņu profesija ir personīgais treneris. To var skaidrot ar sporta lielo popularitāti zviedru sabiedrībā.

BRĪVAIS LAIKS

Gandrīz visi zviedri sporto. Viena no pirmajām lietām, ko šeit ievēroju, ir tā, ka cilvēki ir fiziski ļoti aktīvi – daudzi skrien, nūjo, vienkārši iet pastaigās, skrituļo, brauc ar riteni utml. Vēlāk uzzinu, ka ļoti populāri ir pirkt abonementus uz trenažieru zāli, kā arī iesaistīties dažādās sporta programmās. Patlaban populārākā ir – „Friskis och Svettis” (burtiski tulkojot – „vesels un sasvīdis”). Tā ir vesela filozofija, kas ietver ne tikai treniņus, bet arī ēšanu un dzīvesveidu. Ir pat atsevišķas sporta zāles, kas paredzētas tikai un vienīgi programmas „Friskis och Svettis” treniņiem, un lielākā daļa zviedru tos arī apmeklē, it sevišķi rudenī un ziemā.

Fiziskās aktivitātes cieši tiek saistītas ar rūpēm par sabiedrības veselību. Sporta infrastruktūra tiek atbalstīta gan no valdības, gan pašvaldību puses. Tiek būvētas jaunas sporta zāles, uzlabotas esošās. Pilsētā, kurā dzīvoju, vesela sala ezera vidū ir atvēlēta dažādām fiziskām aktivitātēm – mežā ir uzbērti veloceliņi, tāpat izveidotas skriešanas trases ar tabulām un rezultātiem, kādi jāsasniedz. Ir iespējas kaitot, braukt ar laivām, iet pārgājienos, principā, viss, ko vien var iedomāties saistībā ar aktīvo atpūtu dabā.

Sporta izglītības speciālists Daniels sarunā atzīst, ka tieši pēdējā laikā palielinājusies masveidība tautas sportā (gluži kā pie mums Latvijā). Viņaprāt, daudziem zviedriem tas vienkārši ir veids, kā parādīt, ka viņi dzīvo labāk, kā citi, jo viņiem ir brīvais laiks, kurā var atļauties sportot, turklāt ir iespējas iegādāties labu sporta apģērbu un aprīkojumu, tādējādi atkal izceļoties uz pārējās sabiedrības fona. Un jā, lielā mērā var viņam piekrist. Jo gandrīz katrā apģērbu veikalā ir atsevišķs stends tieši sporta precēm. Un, kad palūkojos tā vērīgāk uz fiziski aktīvajiem zviedriem, gandrīz ikvienam sportojot, mugurā ir slavenāko sporta zīmolu drēbes, arī apavi. Un tikpat kā neviens neiet pastaigās vai neskrien krosus bez pulsometra, vai kāda cita sporta aprīkojuma.

Sports šeit ir ne tikai kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, bet lielā mērā arī kā bizness. Var diskutēt, vai tas ir labi, vai slikti, ka vienam sports ir veselībai, savukārt, cits no tā pelna, bet tā tas ir daudzās attīstītās pasaules valstīs. Un lai nu kā, zviedri turpina būt par vienu no sportiskākajām nācijām pasaulē.

Maz kultūras pasākumu. Šeit gan jāpiebilst, ka maz tādu kultūras pasākumu, pie kādiem esmu pieradusi es. Viena no populārākajām kopīgajām brīvā laika aktivitātēm ir grila vakari dažādās vasaras kafejnīcās. Tajos zviedri pulcējas, lai kopīgi ēstu hamburgerus un dziedātu populāras dziesmas ģitārista pavadījumā. Arī kad pašiem zviedriem jautāju par brīvā laika iespējām, man lielākoties tiek ieteikti dažādi restorāni ar labu ēdienu un fona mūziku.

Vēl vasarās tāpat kā pie mums tiek organizēti dažādi mūzikas festivāli, kā arī pilsētas svētki. Apmeklēju Vesterosas pilsētas svētkus, kur galvenās aktivitātes bija restorāni, rokkoncerti, dīdžeju skatuves, tirdziņi un karuseļi bērniem. To ietvaros notika arī viens kultūras pasākums, tāds kā pašdarbnieku koncerts mūsu izpratnē. Šī pasākuma mērķis bija pievērst pilsētas iedzīvotāju uzmanību kultūrai Vesterosā. Gaidīju to ar nepacietību, jo tas tika plaši reklamēts. Lai arī ļoti patika ielu dejotāji, tomēr ansambļa dziedāšana un pasākuma tehniskais nodrošinājums lika vilties. Priekšnesumiem trūka sirsnības un stāsta, pie kā esmu pieradusi līdzīga veida pasākumos Latvijā. Pirms tam nebiju tā aizdomājusies un novērtējusi, ka mūsu kultūras pasākumi ir ļoti kvalitatīvi, tehniski nodrošināti un dziļāki, rosina vairāk just līdzi un pārdomāt.

Bez minētajiem pilsētas svētkiem apmeklēju arī brīvdabas teātra izrādi, kas man arī bija visai neizprotama, lai gan bija bez vārdiem un ar dziesmām angļu valodā. Tādas etīdes it kā ar domu sasmīdināt, kas papildinātas ar reliģiska satura dziesmām. Sanākušie zviedri bija sajūsmā, taču man jau atkal pietrūka stāsts un kaut kāds vēstījums. Principā, tie arī bija vienīgie plašākai publikai domātie kultūras pasākumi Vesterosas pilsētā vasarā.

Aizraušanās ar amerikāņu vecajām automašīnām. Nedēļas nogalei tuvojoties, aizvien vairāk pilsētas ielās varēja manīt 50., 60.to gadu amerikāņu automašīnas. Tāpat, pilsētā, kurā dzīvoju, katru vasaru jūlijā tiek organizēts amerikāņu auto saiets, ko arī apmeklēju. Mašīnas jau, protams, iespaidīgas un ārēji pievilcīgas, taču atkal aizdomājos, kāpēc zviedriem patīk tieši amerikāņu auto un nevis, piemēram, savi vecie SAAB vai Volvo.

Zviedrija iespējams ir visamerikanizētākā valsts Eiropā. Tetovēšanās, sporta apavu nēsāšana ikdienā, rokmūzika, saldēta pārtika, grila vakari, amerikāņu auto, pieaugošā sporta popularitāte un komercija ir tikai daļa no amerikāņu kultūras iezīmēm zviedru ikdienā. Zviedru antropologi uzskata, ka ASV kultūras ietekme sākusi attīstīties tieši 50.tajos gados saistībā ar amerikāņu sapņa idejas izplatību, kur auto bija būtiska tā sastāvdaļa un simbolizēja labāku dzīvi.[3] Iespējams tieši tāpēc lielai daļai zviedru pievilcīgi šķiet tieši amerikāņu auto, jo tas atkal ir veids, kā parādīt sabiedrībai savu statusu. Tieši šie amerikāņu auto daudziem simbolizē labklājību.

SISTĒMAS UN TEHNOLOĢIJAS

Pārvietoties Zviedrijā ir ērti. Esmu sajūsmā par zviedru sabiedrisko transportu, ir tik viegli ceļot un pārvietoties. Pateicoties tehnoloģijām, nav jātērē daudz laika brauciena plānošanai (ir speciāla vietne internetā, kur vienkārši ieraksta no kurienes uz kurieni vēlas doties, un datorsistēma izplāno braucienu, atliek tik vien izvēlēties sev ērtāko), kā arī, ja nepieciešams mainīt transportus, viss ir izdomāts tā, ka nav ilgi jāgaida līdz nākamajam. Reizēm tikai pāris minūtes, kas man sākotnēji rada stresu, jo liekas, ka varu nepaspēt. Tādu situāciju gandrīz arī piedzīvoju. Taču, ja autobuss kavē, tad arī vilciens kavē. Un pat brīdī, kad liekas, ka nu būs tā reize, kad labi izplānotais brauciens izjuks, viss tomēr notiek un veiksmīgi nokļūstu galapunktā. Varu tikai brīnīties un domāt, vai man vienkārši paveicas, vai arī zviedru transporta sistēma strādā perfekti, un pat kavēšanās tiek ieplānota un saskaņota.

Zviedrijā esmu kļuvusi arī par velobraucēju. Ikdienas dzīve bez riteņa Skandināvijas valstīs ir grūti iedomājama. Pilsētā ir izbūvēti veloceliņi, pat luksoforos ir atsevišķa sekcija tieši velosipēdistiem, un pārvietoties ar šo transportlīdzekli ir ļoti ērti un ātri. Sākotnēji gan paiet laiks, kamēr aprodu ar latvietei neierastajiem daudzajiem tuneļiem, taču tas notiek ātri – visur ir norādes un zīmes.

Tehnoloģiju izmantošana ikdienā. Zviedri tiek uzskatīti par diezgan lieliem speciālistiem IT nozarē. Mobilo tehnoloģiju jomā varu tikai piekrist. Par sabiedrisko transportu, sabiedriskās tualetes apmeklējumu, vai pat lielākajos pārtikas veikalos par pirkumu, var norēķināties, izmantojot speciālas mobilās aplikācijas telefonā. Arī, piemēram, vilcienos, ja iegādājas biļeti internetā, nav nepieciešams to izdrukāt, pietiek nosūtīt tikai ziņu uz telefonu un pēc tam to parādīt biļešu kontrolierei vai kontrolierim. Šķiet, ka drīz ikdienas dzīve Zviedrijā bez viedtelefoniem un dažādām mobilām aplikācijām būs grūti iedomājama. Var diskutēt, vai tas ir labi, vai slikti, ja cilvēki iemācās iztikt bez cilvēkiem, taču nevar neņemt vērā apstākli, ka mūsdienās tehnoloģijas un to sniegtās iespējas ieņem diezgan lielu lomu cilvēku dzīvēs. Un diez vai no tā tik vienkārši var izvairīties. Zviedri tās cenšas izmantot, lai atvieglotu savu dzīvi. Gados vecākie zviedri gan izturas skeptiski un aizdomīgi pret tehnoloģijām. Satiku zviedru pensionāru, kurš baidoties no noziegumiem internetā, pat nelietoja bankas norēķinu karti, bet reizi mēnesī izņēma no bankas dzīvošanai nepieciešamo naudas summu. Tāpat kāda vecāka kundze nelietoja wifi tīklu savā datorā, jo televīzijā stāstot, ka tas esot bīstami un ka tādā veidā noziedznieki varot piekļūt personīgai informācijai. Taču šāda atsevišķu gados vecāku iedzīvotāju reakcija ir normāla, par cik viņi uzauguši laikā, kad par tādām tehnoloģijām, kādas sastopamas mūsdienās, neviens pat nesapņoja. Mūsdienās principā jebkuram zviedram ir viedtelefons, visbiežāk Apple Iphone, turklāt, kā jau minēju, tehnoloģiju iespējas tiek ieviestas ikdienas pakalpojumos.

Zviedri ir ļoti labi plānotāji. Sistēmiskā domāšana izpaužas gandrīz ikvienā dzīves jomā. Viss ir pārdomāts līdz mazākajam sīkumam, sākot no sabiedrisko pakalpojumu lietošanas un beidzot ar iepirkšanos un brīvā laika plānošanu. Sākotnēji mani tas pat nedaudz biedē. Pirmās sajūtas ir tādas, ka esmu nonākusi kārtīgi izstrādātā sistēmā, kurā ir pieņemtas noteiktas uzvedības normas, kas obligāti jāzina. Un nav īsti labi, ja tās nepārzini, vai arī pārkāp, kas man sākotnēji gadījās visai bieži. Taču brīdī, kad sāc šīs normas un sistēmas izprast, kas un kāpēc tā ir, tad sajūtas nedaudz mainās. Saproti, ka tiek darīts viss cilvēku ērtību labad. Un kad līdz galam iejūties daudzo sistēmu noteikumos, dzīve Zviedrijā kļūst pavisam ērta un vienkārša. Viss šķiet loģisks.

VĒRTĪBAS

Drošība. Zviedru sistēmiskā domāšana izpaužas ne tikai sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā, bet arī rūpēs par drošību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu drošībai. Šeit neredzu nevienu mazu bērnu braucam ar velosipēdu bez ķiveres, tāpat tiem tiek piestiprināti gari karodziņi, lai mašīnas tos laicīgi varētu pamanīt. Tāpat lielākajai daļai publisko ēku un daudzstāvu māju ir īpašas durvju sistēmas, ko bērni nemaz tik viegli nevar attaisīt.

Arī automašīnās piesprādzējas pilnīgi visi pasažieri. Tāpat veikalos, kad norēķiniem tiek izmantota bankas karte, vienmēr tiek pajautāts, vai pircējs piekrīt summai, kas jāmaksā. Ievēroju, ka gandrīz vienmēr pircēji paņem un saglabā pirkuma čekus, pat pārtikas veikalā. Šeit gan jāpiebilst, ka to vairāk novēroju gados vecākajiem zviedriem. Rūpes par drošību izpaužas arī rūpējoties par savām finansēm. Zviedri ļoti seko līdzi saviem izdevumiem. Drošība ir svarīga arī bankas kontā.

Attiecībā uz drošību, man ir sajūta, ka tiek darīts viss, lai mazinātu riskus. Piemēram, alkoholu var iegādāties tikai vienā specialā veikalā, tāpat arī naktsklubi un bāri ir vaļā tikai līdz diviem naktī. Neskatoties uz stingrajiem noteikumiem šajā jomā, mani novērojumi liecina, ka zviedri tāpat diezgan daudz lieto alkoholu. Tāpat pie veikaliem un parkos var manīt to cilvēku kategoriju, kam alkohola lietošana ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Jā, man par pārsteigumu, šādi cilvēki arī Zviedrijā ir samērā daudz.

Ģimeniskums. Ģimene ir viena no svarīgākajām zviedru vērtībām. Zviedri ir ļoti ģimeniski cilvēki, daudz brīvā laika tiek pavadīts tieši ģimenes lokā. Nedēļas nogalēs visbiežāk tās ir kopīgas pusdienas. Arī atvaļinājumi tiek plānoti kopīgi, turklāt to ietvaros lielākā daļa zviedru vienmēr ieplāno pavadīt dažas dienas ar vecvecākiem, kaut kur kopīgi izbraucot.

Daudz uzmanības tiek veltīts tam, lai bērni lietderīgi pavadītu savu laiku. Gandrīz divas nedēļas no Zviedrijā nodzīvotā laika pavadīju zviedru ģimenē, un cik novēroju, bērni visu laiku tika nodarbināti. Āra aktivitātes tika sabalansētas ar TV skatīšanos un datorspēļu spēlēšanu. Tāpat, ja ģimenē ir vairāki bērni, bieži vien viens no vecākiem nestrādā pilnas slodzes darbu, lai vairāk laika varētu pavadīt ar bērniem.

Dzimumu līdztiesība. Skandināvi ir zināmi ar savu dzimumu līdztiesības politiku. Formāli tam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, šis princips tiek iestrādāts dažādos politikas un nozaru plānošanas dokumentos. Pirms devos uz Zviedriju, diezgan daudz biju lasījusi par dažkārt absurdajiem noteikumiem šajā jautājumā un bija dzirdēts, ka, piemēram, vīrieši neatver durvis sievietei, nepalaiž pa priekšu, utml., kas tā kā skaitās normāli pie mums Latvijā. Taču realitātē vismaz mana pieredze liecina, ka viss Zviedrijā šajā ziņā ir kārtībā. Neviens mani durvīs negrūstīja, bet palaida pa priekšu, tāpat palīdzēja, ja redzēja, ka man smags nesamais. Man personīgi šķita, ka dzimumu līdztiesība šeit ir tādā veselīgā nevis pārspīlētā izpratnē. Ir normāli, ja vīrietis mazgā traukus un tīra māju, tāpat arī gadījumos, ja ģimene izšķiras un tajā ir bērni, tad likumā ir noteikts, ka sieviete, kuras aizgādnībā paliek bērni, iegūst arī lielāko daļu īpašuma. Par ko atkal daļa vīriešu uztraucas, jo tādējādi sievietēm it kā neesot intereses saglabāt attiecības. Valsts viņas pārāk aizsargājot šādos gadījumos. Taču nekad visiem nebūs ideāli. Katrā ziņā es manīju daudz vairāk pozitīvu nekā negatīvu iezīmju šādai dzimumu līdztiesības politikai. Man katrā ziņā likās simpātiski arī tas, ka šeit, piemēram, daudz vairāk, kā pie mums, manīju tieši tēvus vairāk laika pavadām ar bērniem.

Demokrātija. Sarunājoties ar sporta speciālistu Danielu par sporta sistēmu, aizrunājāmies arī par zviedriem un zviedru kultūru vispār. Daniels atzina, ka zviedri ir apsēsti ar demokrātiju. Svarīgi ir ņemt vērā katra viedokli. Diskusijas notiekot pilnīgi par visu, sākot no tā, ko ēdīs, un beidzot ar politiskām diskusijām.

Vēl zviedriem ir svarīgi ir censties nodrošināt vienādas iespējas visiem. Piemēram, pilsētas pašvaldība, kurā strādāju, daudz vairāk līdzekļu ieguldīja tajos pilsētas reģionos, kas bija nabadzīgāki, lai mazinātu nevienlīdzību. Attiecībā uz jauniešiem, finansiāli vājākajos pilsētas reģionu jauniešu centros tika organizēti vairāki bezmaksas pasākumi, kā arī meklētas iespējas, lai arī tie, kuru vecākiem nav īpaši daudz finansiālu līdzekļu bērnu brīvā laika aktivitātēm, tomēr varētu iesaistīties. Iespēju vienlīdzības nodrošināšana.

Tāpat var teikt, ka zviedri ir uz indivīdu vērsta kultūra. Katrs indivīds ir unikāls, arī mazs bērns. Un, ja man sākumā, bieži vien likās nesaprotami, kāpēc pat mazam bērnam jājautā, piemēram, ko viņš labprātāk ēstu, vai darītu, likās, ka tiek tērēts tam par daudz laika, tad tagad saprotu, ka tas zviedriem tā vienkārši ir pieņemts – jau no mazotnes mācīties respektēt citu viedokli, kā arī formulēt savējo.

Iecietība un tolerance vs. diskriminācija. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru ļoti daudz esmu domājusi, esot Zviedrijā. Zviedri tiek uzskatīti par vienu no tolerantākajām nācijām pasaulē, kas labi izturas pret iebraucējiem, ir iecietīgi pret svešām kultūrām un respektē katra indivīda tiesības. Daudzējādā ziņā tā tas noteikti arī ir.

Piemēram, šeit daudz vairāk kā citās valstīs, kurās esmu bijusi (atskaitot pārējās Skandināvijas valstis) pilsētas ielās var manīt cilvēkus ar garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Valdība un pašvaldības rūpējas, lai šie cilvēki justos labi un tiktu integrēti vietējā sabiedrībā. Kopā ar valsts apmaksātu darbinieku tie nevairās apmeklēt sabiedriskus pasākumus, kā arī piedalīties to norisē. Vesterosas pilsētas svētkos bija atsevišķs priekšnesums, kurā uzstājās cilvēku ar garīgās attīstības un kustību traucējumiem deju grupa. Viņi bija tērpušies T-kreklos ar uzrakstu „I’m perfect as I am[4]” un nodejoja īsu deju pasniedzējas pavadībā. Sanākušie skatītāji uzgavilēja un izrādīja prieku par šo uzstāšanos.

Taču attiecībā uz iebraucējiem jeb imigrantiem no citām valstīm situācija ir dažāda. Formāli ikvienam iebraucējam tiek nodrošinātas iespējas integrēties. Var mācīties zviedru valodu (ir izveidota speciāla programma, kur to var apgūt), var saņemt pabalstus, ja nepieciešams, tāpat var izmantot jebkurus bezmaksas sabiedriskos pakalpojumus, ko valsts piedāvā. Netiek aizmirsts arī par dažādo iebraucēju kultūru. Bibliotēkā ir pieejama literatūra un arī filmas dažādās valodās, ieskaitot, arābu, kurdu, somāliešu, krievu, spāņu, turku, utt. Tāpat gandrīz ikviens zviedrs brīvi runā angļu valodā, kas atvieglo iebraucēju saziņu ar vietējiem. Iecietība un tolerance pastāv, taču situācija nebūt nav ideāla.

Satiku vairākus latviešus, kas šeit dzīvo ilgāku laiku. Viņiem dzīve Zviedrijā patīk un apmierina. Tāpat arī čeham un krievietei, ar ko iepazinos. Neviens no viņiem neplāno atgriezties dzimtenē. Taču sarunājoties ar arābu izcelsmes iebraucējiem un afroamerikāņiem, lielākā daļa atzina, ka jūtas diskriminēti Zviedrijā, galvenokārt, ekonomiskās situācijas dēļ. Nav viegli atrast darbu. Turklāt, lai arī zviedri izturas laipni, tomēr varot just, ka saskarsmē ietur distanci un ir grūti izveidot draudzīgākas attiecības. Uz to norāda arī turks vārdā Izmaels, ar ko iepazīstos lidojuma laikā uz Latviju. Viņš vairāk kā 10 gadus dzīvo Kanādā un bieži viesojas pie Zviedrijā dzīvojošā brāļa, jo no Eiropas esot vieglāk tālāk ceļot. Izmaels saka, ka es esot pirmais cilvēks, ar kuru trīs mēnešu laikā kopš viņš ir Zviedrijā, izveidojas ilgāka saruna. Un tas tāpēc, ka neesmu zviedriete, varot just, ka nākot no atvērtākas kultūras. Viņaprāt, zviedri ir noslēgti, nesabiedriski un pārāk taupīgi.

Attiecībā uz sevi diskrimināciju nejutu, gluži kā citi sastaptie latvieši un eiropieši. Tādu vēsumu un atturību gan, jo neskaitot zviedru ģimeni un pāris sastaptos zviedrus, man tomēr tādas sirsnīgākas sarunas izveidojas tieši ar iebraucējiem, piemēram, jauniešu centrā ar puisi, kurš ir no Turcijas, kā arī meiteni, kura četru gadu vecumā kopā ar vecākiem aizbēgusi no kara Bosnijā. Šie abi jaunieši ir daudz atvērtāki kā zviedru jaunieši, un vairāk vēlas ar mani runāties un zināt, ko es daru, kādi man plāni un kāda mūzika patīk. Nav tikai virspusējais jautājums, kas tik tipisks zviedriem (un man šķiet, aizgūts no amerikāņiem), vai viss ar mani kārtībā.

Atgriežoties pie diskriminācijas, jāsaka, ka par problēmām šajā jomā liecina ne tikai atsevišķu cilvēku paustais viedoklis, bet arī nesenie Stokholmas grautiņi, kurā bija iesaistīti tieši imigrantu jaunieši. Jāsaka gan, ka šie jaunieši bija bez darba, kā arī neapmeklēja skolu. Protams, tas nav labi ne priekš pašiem cilvēkiem, kas tā jūtas, ne arī priekš valsts, kuras iedzīvotāji jūtas diskriminēti, taču aizdomājos, kur tad īsti ir robeža starp iecietību un toleranci, un diskrimināciju. Ja valsts ir atvērta citu valstu iedzīvotājiem un sniedz iespēju integrēties vietējā sabiedrībā caur izglītību, taču indivīds to neizmanto, vai viņam ir tiesības teikt, ka tiek diskriminēts?! Stokholmas grautiņu sakarā, vai liela daļa atbildības par situāciju nav jāuzņemas pašiem jauniešiem, kuri neapmeklē skolu un nemācās, tādējādi apgrūtinot savas iespējas iekļauties darba tirgū?! Cik daudz var prasīt no valsts iedzīvotājs, kas nav šeit piedzimis, un otrādi, ar kādiem citiem instrumentiem, izņemot izglītību, valsts lai risina šādu jautājumu?!

Un, lai arī ikdienā attiecībā uz darba tirgu, var novērot, ka arābu izcelsmes iedzīvotāji un afroamerikāņi lielākoties strādā zemāk apmaksātos darbos, es tomēr negribētu simtprocentīgi apgalvot, ka tā ir diskriminācija. To varētu skaidrot arī ar kultūras atšķirībām, kas iespējams traucē šiem iebraucējiem ieņemt vienu vai otru atbildīgāku amatu. Jo tomēr tie lielākoties nāk no valstīm, kurās nav demokrātija un ir pavisam atšķirīgas reliģijas ar cita veida domāšanu. Varbūt šiem cilvēkiem ir grūtāk pielāgoties zviedru darba tirgus prasībām, ko valsts caur izglītības iespējām cenšas mazināt, taču reizēm tradīcijas tik dziļi ir iesakņojušās, kā tās nav viegli mainīt. Katrā ziņā par šīm problēmām var daudz diskutēt un pagaidām šķiet, ka jautājumu ir vairāk, kā atbilžu. Vai iebraucēji būtu jāintegrē pilnībā sabiedrībā, vai tomēr var pastāvēt tāds modelis, kā Zviedrijā – samērā mierīga dažādu tautību un kultūru līdzās pastāvēšana ar nodrošinātām formālām iespējām ikvienam integrēties.

Bērnu un jauniešu vidū šķiet, ka jautājums par diskrimināciju nav tik aktuāls. Jau pieminētais turku puisis un bosniešu meitene šķiet ir labi iejutušies zviedru sabiedrībā, viņi apmeklē zviedru skolu, draudzējas ar zviedriem, tāpat arī iesaistās dažādās brīvā laika aktivitātēs. Gribētos ticēt, ka nākotnē no viņiem nebūs jādzird sūdzības par diskrimināciju.

Šajā kontekstā uzreiz mēģinu iztēloties situāciju Latvijā, kā mēs izturamies pret citu valstu iebraucējiem, vai drīzāk jāsaka izturētos, jo pagaidām tie pie mums ir salīdzinoši maz. Kaut kā intuitīvi šķiet, ka mums klātos daudz grūtāk kā zviedriem.

Noslēgumā, apkopojot iepriekš sacīto, var teikt, ka tipisks zviedrs vai zviedriete ir izskatīgs/-a, noteikti ar vismaz vienu tetovējumu un nēsā Converse kedas. Strādā nesteidzīgi, ietur daudz kafijas pauzes. Brīvo laiku, lielākoties pavada ar ģimeni. Populārākā brīvā laika aktivitāte noteikti ir sports. Jebkura aktivitāte, pat atpūta, tiek rūpīgi izplānota. Spontānas rīcības netiek īpaši atbalstītas. Tāpat zviedram ir svarīgi labi paēst, justies droši un ērti. Galvenās zviedru sabiedrības vērtības ir ģimene, drošība, demokrātija, dzimumu līdztiesība, iecietība un tolerance.

Kopumā, neskatoties uz to, ka man patika savs Zviedrijā pavadītais laiks, tomēr ilgstoši dzīvot tur es nevarētu. Man vienkārši būtu par garlaicīgu. Ja esi Zviedrijā piedzimis un uzaudzis un nezini, ka var būt arī citādāk, tad šo manu argumentu noteikti var nesaprast. Taču man tiešām šķiet, ka dzīve Latvijā, lai arī varbūt nav tik sakārtota, ir nesalīdzināmi interesantāka. Ir daudzas lietas, ko mēs noteikti no zviedriem varam mācīties, to pašu toleranci un iecietību, kā arī demokrātijas ieviešanu dzīvē. Tomēr, lai arī saprotu, ka mūsu valsts pārvalde no tā tikai iegūtu, man negribētos tik lielu plānošanu un sistemātiskumu mūsu dzīvēs. Tāpat salīdzinot varu teikt, ka mēs, piemēram, esam labāki dziedātāji, labāki kultūras pasākumu organizētāji, kā arī mums ir garšīgāka pārtika un daudz vairāk draugu un paziņu ārpus ģimenes loka, kas arī to dzīvi, vismaz kā man šķiet, padara interesantāku. Tas atkal ir stāsts par to, ka caur citas valsts kultūras iepazīšanu bieži vien daudz labāk iepazīsti un novērtē arī savējo.

Ideals apraksts.Zviedri skali neruna par to,bet ir loti lielA diskriminacija Seit...Saksim jau ar cilvekiem no Eiropas...?

Atbildēt uz šo ierakstu

jā, piekrītu liga87, ir viņiem zināmi iebildumi pret ieceļotājim no bijušās A-Eirpas bloka valstīm. Saskarmē ar valsts un pašvaldības iestādēm dažkārt ir vērojams formālisms, birokrātija, nevēlēšanās iedziļināties.

Atbildēt uz šo ierakstu

man personīgi likās, ka viņi emocionāli nepieņem tumsnējākus cilvēkus, kas brīžam arī ir pamatoti, jo viņi ir daudz emocionālāki un skaļāki, kā arī viņiem ir tendence nestrādāt un tikai dzīvot uz pabalstiem. MAni, kā latvieti, visās valsts iestādēs pieņēma labi un vienmēr palīdzēja. Nekad nejutos apdalīta vai ignorēta. Pret poļiem gan likās, ka ir jūtama nepatika, un viņu tut tiešām ir daudz?

Atbildēt uz šo ierakstu

tā kā man ir bēdīga pieredze ar meitas iekārtošanu skolā, tad rūgtumiņš pret Swe ierēdņiem ir palicis. Man ļoti SWE patīk, bet tieši meitas izglītības dēļ, patreiz neesam Swe, bet LV. Kamēr nav ierakstīts Iedzīvotāju reģistrā, skolā iet nevar. savukārt, jautājumu par ierakstīšanu Iedzīvotāju reģistrā skatīja 6. mēnešus un beigās atteica. Ilgāk gaidīt vairs nebija iespējams un bija jābrauc mācīties uz LV, lai nezūd gads. Jā un lēmums par atteikumu bija ar interesantu tekstu-neatļaut meitai pārcelties uz Swe.

Atbildēt uz šo ierakstu

jaa Vestärås zviedri atshkiraas dazhos jautaajumos ar Stockholmas zviedriem, bet nu apmeeram taa ir:)

Atbildēt uz šo ierakstu

mums laikam paveicas, mes esam Goteborga, visi papiri nokartojas divu nedelu laika, Gimene apmierinata, berni ar prieku iet uz nskolu!!!

Atbildēt uz šo ierakstu

Haha, Västerås laikam ir ļoti aktīvs veco auto cienītāju klubs. Raggare ir subkultūra, kas aktivizējas vasarā. Apmēram kā hipiji. Sasmējos arī par tiem tetovējumiem. Taisnība ka zināmā sabiedrības kategorijā tā ir norma. Cilvēki to noskatījās no populāriem futbolistiem, bet tagad notiek pretējs process - tetovējumus ņem nost jo tas sāk skaitīties trashy.

Atbildēt uz šo ierakstu

Manuprāt, ļoti labs apraksts.

Atbildēt uz šo ierakstu

Svaigais gaiss un cieņa pret dabu zviedrus ierindo manu favorītu sarakstā. Tīri mans novērojums

Atbildēt uz šo ierakstu

Paldies, ka padaliijies. jaa, loti preciizi!? es veel papildinaatu ar dazaam tipiskaam iezimeem, kaa, piemeram, "nebaidiishanos no sliktiem laikapstaakljiem" - attieciigais apgeerbs un kaa mazi taa lieli nodrabojas ar aara aktivitateem gan lietuu, veejaa, gan aukstumaa. Un tas, ka seit maziem beerniem ljauj vairaak buut beerniem - justies briivi, smeereeties, speleeties pelkjees, noziekjeeties ar dubliem liidz ausiim (protams, teerptiem ieksh galonkläder). LV beerni daudz mazaak ir laukaa, sliktos laikapstaaklos reti redzami seetaa vai rotalju laukumos. Taa miilestiiba uz dabu un aktivitateem dabaa tiek audzinaata jau no mazotnes. Un beernus ved sedekliishos preteji brauksanas virzienam, cik vien ilgi iespeejams, atkal jau "droshiiba 1. vietaa" (kas atspogulojas arii statistikaa). Veel, saliidzinot ar LV un daudzaam citaam Eiropas valstiim, reti kur tadaa cienjaa ir zirgi, jaashanas sports un viss cits ar zirgiem saistiitais! Pat parastos paartikas veikalos (kaa Citygross) tirgo zirglietas? Jaa, un savus vecos Volvo vini arii izmanto loti labpraat, taa man skiet. Tas, ka vinji stradaa leeni, pratiigi un nestresojot, skiet, ir visaas nozarees. Mums, latviesiem, kas pieradushi stradaat pa trim, ja ne chetriem, varbuut skiet, ka leeni un neefektiivi. Tacu es domaaju, ka saadi vinji sev aiztaupa daudz stresa un lieku galvassaapju, kaa rezultataa vecumdienaas arii kljust par smaidiigiem un veseliigiem pensionaariem, nevis "nodziitiem darba zirgiem". Jaa, un, protams, uzskats, ka viss, kas ir zviedru, ir vislabaakais! Shaads uzskats arii lieliski paliidz ekonomikai un vieteejiem uznjeemumiem. Par paartiku veel mineetu to, ka loti lielaa cienjaa ir eko produkti.

Atbildēt uz šo ierakstu

Ps: zviedri strādā efektīvi, ne daudz, ir nozares, kur strādā 24/7 attiecīgā sezonā

Atbildēt uz šo ierakstu

liene8, piekriitu! Celju buuve un rezultaati ir spilgts piemeers...?

Atbildēt uz šo ierakstu

Es pieredzēju mēslošanu pērnā pavasarī, kamēr smaku nedabūja prom, gulēt negāja? bet man darbā tas pats, nav jāimitē, ir jāinvestē?

Atbildēt uz šo ierakstu

Labs apraksts! Tiesham precizas lietas par zviedriem!

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika