Kāpēc bērns neklausa un kādas ir lielākās vecāku kļūdas?

Cik reizes var atkārtot? Kāpēc bērni mūs neklausa?

“Simts reizes vajag atkārtot”, “kā pret sienu runāt”, “ kamēr nesāk kliegt, tikmēr neko nedara” – šīs frāzes droši ieņem pirmo vietu vecāku hitparādē sūdzoties bērnu psihologam. Kāpēc? Pati galvenā vecāku kļūda ir tajā, ka viņi cenšas dot norādījumus mazajiem, tā kā viņi būtu pieauguši. Mazo pusē ir savs saprašanas veids, kuru ir jāņem vērā, ja mēs vēlamies būt sadzirdēti.

Kļūda Nr.1 - Nav acu kontakta Mazajiem ir tikai lokālā viena kanāla uzmanība. Tas nozīmē, ka bērns spēj koncentrēties tikai uz vienu uzdevumu. (Piemēram, uz tuneļu veidošanu no krēsliem.) Ir bezjēdzīgi uzvilkties, ka bērns, spēlējoties, jūs nedzird. Viņš vienkārši nav, pagaidām, uz to spējīgs. Vēl, pietam, mammas vārdi nāk kaut kur no augšas tad, kad “īstā dzīve” notiek šeit, zem krēsliem.

? Darbs ar kļūdām

Pirms dot norādījumus, nepieciešams pārslēgt bērna uzmanību uz jums. Apsēdieties uz ceļiem, paskatieties bērnam acīs (var pieskarties vai paņemt aiz rokas). Uzrunājiet viņu vārdā: “Laura, paskaties uz mani”, “Māri, paklausies, ko es tev teikšu” utt. Bērnam, vecākam par 3,5 gadiem, ir vērtīgi atkārtot to, ko viņš dzirdēja. Uzdevumus, kurus pats sev uzdevi, izpildīt ir daudz reiz patīkamāk.

Kļūda Nr.2 – Lūgums sastāv no vairākiem “Novelc zābakus, nomazgā rokas un pie galda” – mūsu skatījumā, lūgums ir kā div reiz divi. Priekš bērna, kurš ir jaunāks par 3.5 -4 gadiem, tas ir diezgan grūts algoritms. Pamēģini atcerēties secību, neko neizlaižot. Tā mazais “iestrēgst” koridorī.

? Darbs ar kļūdām

Sadaliet grūto uzdevumu vairākās daļās. Dodiet bērnam vienu īsu uzdevumu: “Novelc zābakus”. Nākamo sakiet tad, kad pirmais izpildīts.

Kļūda Nr.3 – Netiešs norādījums

Piemēram: “Tu vel ilgi sēdēsi netīrumos?”, “Tev patīk staigāt ar lipīgām rokām?” Bērns visu saprot burtiski. Saprast, ka mammas jautājumā ir apslēpts norādījums, lai rīkotos, viņam ir pagaidām grūti.

? Darbs ar kļūdām

Vajag atcerēties, ka bērns vel tikai apgūst vienu valodu. Tāpēc visiem lūgumiem jāskan tā, lai tos varētu saprast viennozīmīgi.

Kļūda Nr.4 – Daudzvārdība

“Mārtiņ, cik reizes tev var teikt, lai tu nelec no krēsla uz dīvāna!? Tu jau aizmirsi, ka pārsiti degunu? Tu gribi to izdarīt vēlreiz?” utt. Saprast, ka vecāku runa, kura saucas “Sakrājās”, stāsta par to, ka vajag pārtraukt bīstamo nodarbi, pagaidām viņam ir par grūtu. Viņš tikai sapiņķerējas daudzajos vārdos un termiņos.

? Darbs ar kļūdām.

Nevajag bērnam atgādināt par pagātnes grēkiem. Nevajag biedēt ar tuvojošām nepatikšanām. Bērns dzīvo šeit un tagad, tāpēc ietekmēt viņu ar gariem paskaidrojumiem ir bezjēdzīgi. Viss labāk tādā brīdī teikt: « No krēsla nevar lekt, jo tas ir bīstami.» Pēc tam var situāciju pārvērst par joku. Piemēram, paņemt bērnu no krēsla un gaisā palidināt. Vai arī pārslēgt uzmanību. Piemēram, kurš labāk pārleks pāri lapām, kas saliktas uz grīdas. Jātrod cits veids, kurš būtu mazāk bīstams, lai bērns varētu izlādēt savu enerģiju. Pats galvenais noteikums, ja nevarat izmainīt bērna uzvešanos, mainiet apstākļus, kuri provocē bērnu uz bīstamām darbībām. Piemēram, aiznest krēslu uz citu istabu.

Kļūda Nr.5 – Kliegšana

Bērns paprasīs piedošanu, pateiks, ka dzirdēja un saprata. Patiesībā, viņš nedzirdēja – ne līdz tam bija. Galvenais mērķis bija – novērst sodu. Pie tam, kliegšana izraisa nemieru un bailes. Bailes samazina spēju domāt. Atcerieties, kā jūs jutāties, kad ar jums runāja augstos toņos kāds, kurš ir jums svarīgs. Piemēram, priekšnieks. Ir tāda sajūta, ka mēs pazūdam un paliekam dumji. Tas pats notiek arī ar bērnu.

? Darbs ar kļūdām

Pats labākais veids, lai emocijas kontrolētu – ievērot secību. Ja bērns sapratīs, ka nav iespējas izlūgties stundām ilgo sēdēšanu pie televizora, viņš pārstās ignorēt lūgumu izslēgt multenes.

Kļūda Nr.6 – Sagaidīt, ka momentā mainīsies uzvedība

Amerikāņu pedagogs Merija Bad Rou eksperimentā atklāja, ka bērni uzņem teikto ne tik ātri, kā pieaugušie – dažās sekundēs. Tai skaitā, arī pēc tam, brīvprātīgā uzmanība (tas ir ar gribas palīdzību pievērsties vērtīgajam nevis interesantajam) pilnībā formulējas bērnam tikai 6-7 gados. Tas nozīmē, ka ātri pārslēgties no tā, kas viņam interesants (piemēram, vilkt pa zemi krēslu) uz to, kas jums ir “interesants” (apģērbties un iet pastaigā) bērns vienkārši nevar.

? Darbs ar kļūdām

Dodiet bērnam laika rezervi. Piemēram, jums ir laiks doties mājās, bet bērns nevar atrauties no spēles. Sarunājiet ar viņu, cik reizes viņš varēs nobraukt no kalniņa, pirms jūs dosaties uz mājām, tad jūsu lūgums, visdrīzāk, tiks sadzirdēts. Variants: Ja bērns nedzird, ka vajag nolikt mašīnīti un iet ēst, tad piedāvāja mašīnītēm sacīkstes – kurš ātrāk aizbrauks līdz virtuveu utt.

Kļūda Nr.7 – «Iestrēgusī plate»

Slikti priekš bērna, jo viņš nepierod pie patstāvības. «Mamma šoreiz neatgādināja, ka vajag nomazgāt rokas pēc tualetes, tātad viņas mazgāt nav obligāti.» Slikti priekš mammas, jo pat pašam pacietīgākajam cilvēkam ir jābūt «platei», iztukšojas un, vienā momentā, par sīkumu var izgāst visas dusmas uz bērna – uzkliegt vai arī nopērt.

? Darbs ar kļūdām

Bērniem ir ļoti labi attīstīta redzes atmiņa, tāpēc lai apgūtu režīma momentus, ļoti efektīvi strādā bildes-atgādinājumi. Piemēram, pusotra vai divu gadu vecumā bērns jau ir spējīgs atcerēties, ka rokas ir jāmazgā trijos gadijumos: pirms ēšanas, pēc tualetes un pēc pastaigas. Uzkariet koridorī un vannasistabā spilgtas bildes, kas norāda uz šīm trim situācijām. Bērnam būs interesantāk, ja katru roku mazgāšanu vajadzēs atzīmēt ar spilgtu aplīti vai krustiņu.

Klūda Nr.9 – Pastāvīga atraušana

Kā likums, to tik vien dara kā atrauj bērnu no darbības satrauktas mammas, kurām ir pastāvīgas bailes par bērnu. Viņas tiek galā ar šīm bailēm ar hiper rūpēm. «Nekāp netīrumos!», «Uzmanīgi pakāpiens!» - un tā visu dienu.

? Darbs ar kļūdām

Pamēģiniet saskaitīt, cik reizes Jūs stundas laikā (pastaigas laikā) aizrādāt bērnam. Kādus aizrādījumus varēja varbūt pat neteikt? Neraustiet viņu par katru sīkumu, bet cenšaties būt blakus, kad bērns ir aktīvs. Kāpiet ar viņu kopā uz slidkalniņa, ejiet kompānijas pēc skatīties, kas tur guļ krūmos, kopā skatāties uz suni. Bērns noteikti kopēs jūsu drošo izturēšanos.

Kļūda Nr.10 – Nemācēt sadzirdēt bērnu

Dažkārt ir tā, ka mamma visu dienu ir blakus bērnam, bet grūti teikt, ka viņi bija kopā. Piemēram, bērns vēlas izstāstīt kaut ko svarīgu (no viņa skatu punkta) mammai. Piemēram, par akmeni, kuru atrada smilšu kastē, bet mamma ir aizrāvusies sarunā ar draudzeni un atbild: “Pagaidi!” Vai arī bērns pa ceļam uz veikalu kaut ko aizrautīgi stāsts, bet mamma tik krata galvu, iegrimusi savās domās.

? Darbs ar kļūdām

Bērns no jums mācas visu, tai skaitā arī spēju komunicēt. Nav svarīgi cik laika jūs pavadat kopā ar bērnu, bet gan kā jūs pavadat laiku. Pamēģiniet pilnībā iegrimt spēlē uz divām stundām, koncentrējoties tikai uz bērnu. Viņš, droši vien, pārpildīsies ar jūsu uzmanību un gribēs paspēlēties viens, atstājot laiku jums - sarunai ar draudzeni un pārdomām. Bērns, ar kuru pavada visu dienu blakus, bet ne kopā, pierod pievērst sev uzmanību ar nerātnību palīdzību.

IEMĀCI CITAM!

Kā norādīt bērnam, lai tas neskanētu kā «zāgēšana»? Var viņam deliģēt vecāku cilvēku pilnvaras, bet ir arī cits variants. Pirmais etaps – iemācīt kaut ko, piemēram, iet pāri ceļam vai lietot dakšiņu. Vispirms tas jaizdara viņa dublieriem – viņa mantām.

Autore: Irina Kudinova

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika