Labdien, Lasu un priecājos...

Labdien, Lasu un priecājos. Pastāstīšu par savu pieredzi. Vēlos iedvesmot pilsētniekus kurus aizrauj lauku romantika. Es esmu cēsiniece bet mans vīrs 3. paaudzē rīdzinieks. Mēs esam izvēlējušies laukos ne tikai dzīvot vasarās, bet cauru gadu. Esam gājuši vēl tālāk un attīstam jaunus mikro biznesus lai vairāk varētu dzīvot un strādāt paši sevis izveidotajā mājā un vidē. Vēl studējot Universitātē pirms 20 gadiem vīrs iegādājās īpašumu Dzērbenē par stipendiju un studenta piepelnīto algu. Toreiz likās neiespējami no Cēsīm vai Rīgas pārvākties uz Dzērbeni, bet laiks maina domas. Zeme bija paliela- 140 ha, kas toreiz likās nereāli daudz, bet tagad liekas ģimenes pabarošanai tikai no lauksaimniecības Vidzemes augstienē 10 reizes par maz. Tiem kas nepazīst Vecpiebalgas pusi varu pateikt, ka atrodamies 250 m virs jūras, kas ļoti ietekmē klimatu. Reizēm 1. maijā slēpojam. Mēs bijām dažus gadus padzīvojuši privātmājās Cēsīs un Valmierā, līdz sapratām, ka esam gatavi pārvākties uz īstu lauku māju. Un tā 2010. gada maijā pārvācāmies uz māju ar diviem zīdaiņiem- tādu kāda tā ir bildēs. Pagalmā nevarēja iebraukt ar mašīnu, visur stikli līda ārā no zemes, mājā bail pieskarties priekšmetiem, jo visur bija žurku fekālijas. Ziemu sagaidījām sildoties ar elektrību un ūdeni pievadījām pa dārza šļūteni no kaimiņiem, kas rudenī sala ciet un katru rītu sildījām 200 m dārza šļūteni līdz kaimiņiem ar fēnu. Elektrības rēķins dēļ caurumiem sienās un griestos bija 400 LVL/mēnesī. Krāsnis nevarējām lietot, jo visas bija sabrukušas. Bet sals lika ātri rīkoties un drīz vien dabūjām caurumus noslēgt, ūdeni dabūjām no vecās akas un pirmo ziemu pārlaidām siltumā, bet māja vēl vairākus gadus žuva un gaiss bija ļoti mitrs kaut kurinājām arī vasarā. Nākamajā pavasarī izaicinajums bija piemēslotais pagalms, mēs no atkritumiem pagalmā esam izveidojuši 300 metru garu zemes un atkritumu valni, ko kaimiņi sauc par Ķīnas mūri. Mēs nekur nevarējām ieiet, visus mūs gaidīja iespēja sagriest kājas, tāpēc mēs ar ekskavatoru nokasījām 50 cm virskārtu vairākiem hektāriem un atvedām vietā melnezmi no lauka, bet stikli no zemes aug joprojām, protams mazāk. Jums būs tieši tāpat, tikai savādāk, padomju cilvēki miskastes neveda prom, tās vienkārši noraka zem puķēm. Mēs bijām pārsteigti cik daudz laukos vajag instrumentus- grābekļus, cirvjus, zāģus, trepes, lāpstas, ķerras, trimmerus, pļaujmašīnas, degvielas kanniņas utt. Kaimiņi tos bija iegādājuši 70 gadu laikā, mums tos nācās nopirkt Depo dažos mēnešos. Mūsu māja ir 25 km no Cēsīm un pa zemes ceļu jābrauc vien 900m, bet jau otrajā gadā bija dienas kad nevarējām tikt līdz šosejai, jo sniegs ceļā bija sapūsts 2 m augstumā. Tāpat karsti gāja ar elektrību, pietika uzpūst vējam un elektrība pazuda pat trīs dienas. Bet Sadales tīkli daudz no tā mācījās un pēdējā gadā elektrība ne reizi nav pazudusi ilgāk par trīs stundām. Mums laimējās tikt pie lattelekoma interneta, bet tagad jau to esam atslēguši un mums ir gan Bites gan Tele2 3G internets, kas ir pietiekami ātrs, tikai Bite uzskata ka youtube un lsm.lv lietošana ir negodīga interneta prakse un regulāli samazina neierobežotā apjoma pieslēguma interneta ātrumu. LMT sola, ka drīz visu Latviju nosegs ar 4G, bet mums tornis ir aiz kalna un tas nespīd. Nākamais izaicinājums ar ko mēs saskārāmies patstāvīgi dzīvojot laukos- bija nepieciešama kāda nodarbe. Mēs vēlējāmies, lai mūsu nodarbošanās pie viena arī sakārtotu apkārtējo vidi acij tīkamu, lai lauki būtu apstrādāti pretstatā aizaugušiem, lai tāpat kā vienmēr paralēli lauksaimniecībai Vidzemē nodarbotos ar amatniecību, kas papildinātu ienākumus. Vīrs vairākos LAD projektos iegādāja lauksaimniecības tehniku un ēkas, iegādājās gaļas govis. Ar to vien nevar nodrošināt iztiku, uzbūvējām arī auto darbnīcu https://www.facebook.com/sovisuautomotive/ un nu jau 3 gadus ražojam angļu tipa automašīnas kuras vīrs eksportē. Laukos ir daudz jaunu eksporta produktu ideju. Tādēļ mēs ļoti gaidam lai mūsu apkārtnē būtu aizvien vairāk darbīgu cilvēku. Aicinu pievienoties! Kārdinājumam- no Bērzkroga Madonas šoseja līdz Brežģa kalnam ir kā Eiropā, šogad turpinās ceļa remontu līdz Vecpiebalgai. Ja sataisīs Pleskavas šoseju posmā no Drabešu dzelzceļa pārbrauktuves līdz Bērzkrogam, tad Rīga būs sasniedzama viegli un patīkami. Ielikšu dažas bildes pirms tam un tagad.

Pazīstama tā sēdēšana ar fēnu pie caurulēm ☺️. Lielisks stāsts! Pamatīgs, tāds, kāds tas ir! MALAČI!

Atbildēt uz šo ierakstu

Iedvesmojoši

Atbildēt uz šo ierakstu

Tie saucās neredzamie Latvijas varoņi!

Atbildēt uz šo ierakstu

Izlasot saprotu,ka mums ar baiba6,uzsākot dzīvot laukos,te bija kurorts?.

Atbildēt uz šo ierakstu

Varonīgi!

Atbildēt uz šo ierakstu

Tas viss vēl kopā ar maziem bērniem! Jūs esat ziķeri!?

Atbildēt uz šo ierakstu

Apsveicami!

Atbildēt uz šo ierakstu

Evija priecājos par jūsu ģimenes veikumu! Arī mums tagad lauki aiz Drustiem un sanāk ikdienā braukt caur Dzērbeni. Sakiet vai iespējams iebraukt ekskursijā uz auto darbnīcu? Pašam arī doma uz laukiem pārcelt savu savu koklietu darbnīcu: https://facebook.com/DekoruFabrika

Jūs noteikti brauciet gar mūsu pagalmu, droši grieziet iekšā!

Sarunāts, māju atpazinu;) Varbūt ir kāds nummurs uz kuru pirms braukšanas uzzvanīt, lai nav tā gluži uz dullo;)?

Vīra tālruņa numurs norādīts auto darbnīcas mājas lapā.

Lepojos ar jums! Braucam uz šo pusi jau 13 gadus, visu vērojām, bet nu uzzinam tiešāk! Mēs pārlaižam savu pirmo ziemu...mums elektrības rēķins mazāks:) Domāju, ka mēs tik tādi dulli, kauns pat stāstīt cik sūdu piekabes izveduši, bet nu lasu, ka citiem vēl skarbāks sākums! Mēs patreiz pie Dzērbenes baznīcas vecajā sarkano ķieģeļu Biedrības mājā iekārtojam savu dzīvi un esam no Rīgas pārcēluši savu Lampu dizaina darbnīcu. Mans vīrs ir metālmākslinieks. Skat.fb. un laipni aicināti piestāt un līdzi just! Darba vēl jāiegulda ārkārtīgi daudz, bet ir tik patīkami uzzināt, ka neesi viens!

evija15 Evija, paldies par akceptu, noteikti iegriezīšos ar saviem dēliem paskatīt, kā mūsu Laukos top īstie auto!

erika3 Ērika, redz cik pasaule maza. mēs braucot no saviem laukiem vienmēr Tavā tuvīnajā Topiņā piestājam pēc saldējuma;) Lai mums izdodas!

Bet kalniņā Vivas veikalā burvīgi pīrādziņi, bulciņas un torte kā Cielaviņa! Es 13 gadus braukāju un tikai šogad to atklāju! Tur arī puķes un pat friziere!

Lieliski!

erika3 vakar braucām caur Dzērbeni un uz jūsu skaisto sarkano ķirģeļu māju noskatījos un nodomāju tāda skaista māja, cik jauki būtu ja tajā kāds sāktu samniekot. Izrādās ka māja tomēr ir jau satikusi savu Cilvēku! Jauki, lai jums veicās!

Atbildēt uz šo ierakstu

Lai dzīvo Dzērbene! Mēs arī tur patreiz sākam.

Atbildēt uz šo ierakstu

Īsta Latvieša apņēmība.

Atbildēt uz šo ierakstu

Malači!!!

Atbildēt uz šo ierakstu

Sākums pa skarbo... ?

Atbildēt uz šo ierakstu

Malači?

Atbildēt uz šo ierakstu

Kas tik neatklājas...es Dzērbenē esmu daudz spēlējis, pagājšgad pat baznīcā koncertēju braucis pa ceļiem, pat maldījies un vienmēr ir bijusi liela interese vērot latviešu sētas. Dzērbenes daba ir neticami skaista. Pats jau arī dzīvoju laukos un zinu ko nozīmē - pagriez krānu un silts ūdens..duša, bidē..nav jāsilda ūdens kāju pasildīšanai...ieliec kājas bidē un...super....Bet tam visam apakšā ir liels darbs un neslinkošana. Ar ko cīnos. Tā kā man patīk koka darbi, ir pat galdnieka celtnieka izglītība, pēc iespējas lēnām taisu savu vecāku māju. Mums arī bija iespēja dzīvot Murjāņos, kur lielāki apgriezieni, tuvāk Rīga...bet esam senču mājā,Raiskuma pagastā. Kad ienācām, ūdens nebija, vecāki bija pārcēlušies pie brļāla uz Kurzemi un māja bija domāta pārdot. Bet jaunais saimnieks pēkšņi atteicās un māja daudzus gadus stāvēja tukša... Šo es veltu jums, jo tas pieder mums, mūsu mājas, lauki meži, Jāņi. Mazliet uzdziedāšu -

Atbildēt uz šo ierakstu

evija15 prieks un lepnums lasot!??

Atbildēt uz šo ierakstu

Skaisti, evija15 un ?

Atbildēt uz šo ierakstu

Malači. Par stikliem un pudelém ir redzets, visu kas nedeg bija normála prakse sabért turpat pie májas bedré?

Atbildēt uz šo ierakstu

Raksturs,mērķtiecība,sapratne un savstarpējs atbalsts. Visu cieņu

Atbildēt uz šo ierakstu

SUPER! Vairāk šādu piemēru...!

Atbildēt uz šo ierakstu

Vai!!!! Gluži mūsu stāsta pirmsākums!!! Saņemšos un kaut kad pastāstīšu par mūsu māju, kurā šogad jūnijā svinēsim gadu, kā saimniekojam savās mājās? Bet mājas ar smagu likteni, mājas, kuras gadiem neviens nav mīlējis, zeme nav kopta, bet tieši tāpat kā jums- piemēslota. Mums tagad it kā ir ap nepilni 3 ha, bet pļavas pat nopļaut nevaram, jo visur ir gruvešu kaudzes, stikla kaudzes un čūskulājs.... tie stikli, tās ir šausmas? brīžam nesaprotam no kuras malas sākt.... pašlaik trakākos kalnus mēģinam apbērt ar zemi, ar domu, ka apstādīšu ar kādiem skujeņiem un košumkrūmiem. Pati māja ar jāremontē, ziemu pārlaižam kaut cik priekš dzīvošnas saremontētā vienā daļā, siltums pietiek, lai ar izsalst ļoti ātri. Bet tāpat, esam laimīgi par to, kas mums ir, pilsētu nemaz negribas?

Nedaudz pazīstama aina.. ??

vai ne!!! šis stāsts iedrošina!

Labrīt! Mēs arī jau pusgadu dzīvojam mājā, kur vietējie atceras tikai dzērājdzīves ar slaktiņiem un novemtiem logiem. Bet patiešām viss rit laimīgi, nespokojas, pat šķiet, ka pati māja mums palīdz un sapņojam savu sapni! Turamies! Veixmi!

es domāju, ka katrai mājai ir sava dbēsele, un māja novērtēs, ka viņu beidzot mīl un kopj?

Tā ar ir ar tām mājām - ja pats dzīvo baisi, strīdas, dzer - māja " grūž" laukā. Ja paši dzīvo saticīgi - pat lielākais grausts(citiem) tevi sargā un gaida, kad varēsi parūpēties par " večas" trūkumiem.

Atbildēt uz šo ierakstu

Jūsu sasniegumi ir iespaidīgi un iedvesmojoši!?

Atbildēt uz šo ierakstu

Fantastiski!!! Lùk tàdi ir ìstie Latvießi! ☺

Atbildēt uz šo ierakstu

Evija, paldies Jums abiem ar vīru par viesmīlību un iespēju apskatīt Jūsu saimniecību!

Paldies, priecājamies par sen aizmirsto celtniecības materiālu pielietojuma pamācību. Lai runātu ar Igoru par guļbūvēm vīram jāpamācās fizika.

Atbildēt uz šo ierakstu

evija15 un Valdemars Dambekalns paldies par jauko uzņemšnau, lielisko ekskursiju auto darbnīcā un iedvesmojošiem stāstiem par paveikto Laukos!

Atbildēt uz šo ierakstu

Vakar braucām uz saviem laukiem Drustos un gribēju ģimenei parādīt kā viena feina ģimene sakopusi savu stūrīti laukos, bet nevarēju nekā samanīt jūsu saimniecību. Sakiet vai tā ir uz ceļa, kas iet no Taurenes uz Drustiem caur Dzērbeni?

Pa pirmo zemes ceļu no Bērzkroga uz Dzērbeni- autobusa pietura- Zvirguļi. Jaunie sarkanie šķūņi 900 m no asfalta. Sūtiet ziņu.

Atbildēt uz šo ierakstu

Kā braucu garām, tā priecājos. Kādas tās mājas izskatījās pirms sakopšanas un kādas tagad! Un ieva7, tas ir dažus kilometrus pirms Taurenes T krustojuma. Varētu teikt, ka pirmais ceļš aiz dzelzceļa viadukta pa kreisi.

Prieks centsties, līdz mājai mums vēl tālu- mēs pa priekšu ražošanas ēkas būvējam un tikai pēc tam dzīvojamo.

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika