PASKAIDROJUMA RAKSTS 1...

PASKAIDROJUMA RAKSTS

  1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS • Priekšlikuma pamatojums un mērķi Pamatojoties uz sarunu norādēm, ko pieņēmusi Padome, Eiropas Komisija ar mērķi izveidot mūsdienīgas un priviliģētas ekonomiskās attiecības ar Kanādu risināja sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA). Kanāda ir stratēģisks Eiropas Savienības partneris, ar kuru mums ir kopīga pagātne, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, un ar kuru mēs arī vēlamies veidot pozitīvas, uz nākotni vērstas attiecības nākotnē. Nolīgumam vajadzētu radīt jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem starp Eiropas Savienību un Kanādu, jo īpaši uzlabojot tirgus piekļuvi precēm un pakalpojumiem un uzlabojot tirdzniecības noteikumus ekonomikas dalībniekiem. Šajā sakarā ES un Kanāda ir panākušas vērienīgu vienošanos, kas pavērs jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem ekonomikas dalībniekiem abās Atlantijas okeāna pusēs. Abas puses ar šo nolīgumu ir arī uzsvērušas, cik svarīga ir ekonomiskā darbība, kas tiek veikta saskaņā ar skaidru un pārredzamu regulējumu, kuru nosaka publiskas iestādes, un apliecinājušas, ka tiesības noteikt regulējumu sabiedrības interesēs tās uzskata par nolīguma pamatprincipu. Pievienotais Padomes lēmuma priekšlikums ir juridisks instruments, lai noslēgtu visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. CETA sarunas tika pabeigtas un parafētas galveno sarunu vedēju līmenī 2014. gada 1. augustā, un priekšsēdētājs Barrozu, priekšsēdētājs Van Rompejs un premjerministrs Harpers kopīgi paziņoja par CETA sarunu pabeigšanu ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē 2014. gada 26. septembrī, pēc kā nolīguma teksts tika publiskots tajā pašā dienā. Juridiski pārskatītais CETA teksts tika publicēts 2016. gada 29. februārī, un tas atrodams šādā tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/september/tradoc_152806.pdf • Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā ES un Kanādai ir ilgstoša tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbība, ko attīstīja saskaņā ar 1976. gada Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību, 1996. gada kopīgo rīcības plānu un 1998. gada ES un Kanādas tirdzniecības iniciatīvu. Turklāt ES un Kanāda ir noslēgušas vairākus divpusējus nolīgumus, proti, 1996. gada Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, 1998. gada Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, 1998. gada Veterināro nolīgumu, 1999. gada Konkurences nolīgumu, 2003. gada Nolīgumu par tirdzniecību ar vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, 2009. gada Civilās aviācijas drošības nolīgumu un 2009. gada Visaptverošo gaisa transporta nolīgumu. Šie nolīgumi paliks spēkā, izņemot to, ka:
  2. gada Nolīgums par alkoholiskajiem dzērieniem un 2003. gada Nolīgums par tirdzniecību ar vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar attiecīgiem grozījumiem tiks iekļauti CETA 30.-B pielikumā.
  3. gada Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbība tiks izbeigta no dienas, kad stāsies spēkā CETA. ES un Kanāda atzīst panākumus, kas gūti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību saistībā ar tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas parakstīts Otavā 1998. gada 17. decembrī ("Veterinārais nolīgums"), un apstiprina savu nodomu turpināt šo darbu arī CETA ietvaros. 1998. gada Veterinārais nolīgums tiks aizstāts ar CETA no dienas, kad stāsies spēkā CETA. Turpmāk uzskaitītie divpusējie nolīgumi zaudēs spēku, un tos aizstās CETA. Minēto nolīgumu darbība tiks izbeigta no dienas, kad stāsies spēkā CETA. • Nolīgums starp Horvātijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, noslēgts Otavā 1997. gada 3. februārī. • Nolīgums starp Čehijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā. • Nolīgums starp Ungārijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, noslēgts Otavā 1991. gada 3. oktobrī. • Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, noslēgts Rīgā 2009. gada 5. maijā. • Notu apmaiņa starp Kanādas valdību un Maltas Republikas valdību par nolīgumu par ārvalstu ieguldījumu apdrošināšanu, apmaiņa notika Valetā 1982. gada 24. maijā. • Nolīgums starp Polijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, noslēgts Varšavā 2009. gada 6. aprīlī. • Nolīgums starp Rumānijas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, noslēgts Bukarestē 2009. gada 8. maijā. • Nolīgums starp Slovākijas Republiku un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, noslēgts Bratislavā 2010. gada 20. jūlijā. • Saskanība ar citām ES politikas jomām CETA pilnībā atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp tām, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību. Šajā sakarā CETA nemazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus jebkurā regulētā jomā. Visam importam no Kanādas būs jāatbilst ES noteikumiem (piemēram, tehniskiem noteikumiem un standartiem, sanitāriem un fitosanitāriem noteikumiem, noteikumiem par pārtikas nekaitīgumu, veselības un drošības standartiem, noteikumiem par ĢMO, vides aizsardzību, patērētāju aizsardzību u.c.). CETA ir arī iekļautas nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tirdzniecību un nodarbinātību un tirdzniecību un vidi, kas saista šo tirdzniecības nolīgumu ar ES vispārējiem mērķiem ilgtspējīgas attīstības jomā un konkrētajiem mērķiem darba, vides un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt – tāpat kā visos citos tirdzniecības nolīgumos –, CETA ES pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus. ES dalībvalstis, ja tās vēlēsies, varēs izmantot valsts monopola tiesības attiecībā uz konkrētu pakalpojumu. CETA neizdarīs spiedienu uz valdībām un nemudinās tās privatizēt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, ūdensapgādes, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un izglītības jomā, vai mainīt šo pakalpojumu regulējumu. ES dalībvalstis arī turpmāk varēs izlemt, kādus pakalpojumus tās vēlas saglabāt kā universālus un sabiedriskus pakalpojumus, un subsidēt tos, ja dalībvalstis tā vēlēsies. Turklāt nekas no CETA minētā neatturēs kādas ES dalībvalsts valdību jebkurā laikā nākotnē atcelt jebkuru patstāvīgu lēmumu, ko tā varētu būt pieņēmusi par šo nozaru privatizāciju. CETA nodrošina, ka šīs valdības tiesības reglamentēt sabiedrisko politiku ir pilnībā saglabātas. Turklāt jebkuri lēmumi, ko pieņēmusi CETA Apvienotā komiteja, ir jāapstiprina katra pusei, un tādēļ uz tiem attiecas ES piemērojamie iekšējie noteikumi un procedūras. Regulatīvās sadarbības forums CETA ietvaros darbosies kā brīvprātīgas sadarbības mehānisms, lai apmainītos ar pieredzi un informāciju starp regulatoriem, un palīdzēs apzināt jomas, kurās regulatori varētu sadarboties. Forums nevarēs mainīt spēkā esošos noteikumus vai izstrādāt jaunus tiesību aktus. Regulatīvās sadarbības forums tikai sniegs atbalstu un ieteikumus regulatoriem un likumdevējiem. Tas nekādā gadījumā neierobežos regulatoru tiesības pieņemt lēmumus ES dalībvalstu vai ES līmenī.
  4. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE • Juridiskais pamats CETA ir tādi paši mērķi un faktiski tāds pats saturs kā brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Singapūru (EUSFTA). Tādēļ Savienības kompetence abos gadījumos ir vienāda. Ņemot vērā šaubas par Savienības kompetences tvērumu un raksturu attiecībā uz EUSFTA noslēgšanu, Komisija 2015. gada jūlijā lūdza Tiesai viedokli atbilstīgi LESD 218. panta 11. punktam (lieta nr. A – 2/15). Lietā nr. A -2/15 Komisija izteica viedokli, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence pašai noslēgt EUSFTA un, alternatīvā gadījumā, ka tai ir vismaz dalīta kompetence tajās jomās, kur Savienības kompetence nav ekskluzīva. Tomēr daudzas dalībvalstis ir izteikušas atšķirīgu viedokli. Ņemot to vērā un lai nekavētu nolīguma parakstīšanu, Komisija ir nolēmusi ierosināt noslēgt CETA kā jauktu nolīgumu. Tomēr tas neskar viedokli, ko Komisija ir izteikusi lietā nr. A – 2/15. Kad Tiesa būs sniegusi atzinumu lietā nr. A-2/15, būs nepieciešams izdarīt attiecīgus secinājumus. • Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) Saskaņā ar LESD 3. pantu kopējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. Komisija uzskata, ka citi jautājumi, kas neietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā, saskaņā ar šo nolīgumu ir ES ekskluzīvā kompetencē. • Proporcionalitāte Šis priekšlikums ir saskaņā ar stratēģijas Eiropa 2020 redzējumu un veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu. • Instrumenta izvēle Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.
  5. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI • Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude Nepiemēro. • Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Pirms tika sāktas sarunas ar Kanādu, ES un Kanāda 2007. gadā nolēma kopīgi veikt pētījumu, lai pārbaudītu un novērtētu izmaksas un ieguvumus, ko sniegtu ciešāka ekonomiskā partnerība. Saistībā ar šo kopīgo pētījumu Eiropas Komisija un Kanāda organizēja divas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Eiropas Komisija 2008. gada februārī un martā organizēja pilsoniskās sabiedrības apspriešanos internetā, izmantojot anketu, kurā bija ietverti dažādi aspekti ES un Kanādas attiecību tirdzniecības un investīciju jomā. 2008. gada aprīlī un martā Kanāda izplatīja līdzīgu anketu tās koordinācijas komitejas dalībniekiem. Liela daļa respondentu pauda viedokli, ka, neraugoties uz spēcīgajām pašreizējām tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām starp ES un Kanādu, joprojām pastāv daudzi šķēršļi un tādēļ arī lielas iespējas uzlabot divpusējās attiecības. ES respondentu vidū valdīja vispārēja vienprātība par to, ka ir vēlama uzlabota ekonomiskā sadarbība starp Kanādu un ES. Kļuva redzams, ka īpašs uzsvars tiek likts uz nepieciešamību atcelt tarifu augstākās likmes un apgrūtinošus, ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, kā arī izskanēja stingra prasība pēc pastiprinātas regulatīvās sadarbības. Turklāt CETA sarunu gaitā tika izmantotas vairākas apspriežu metodes saistībā ar ilgtspējas ietekmes novērtējumu. Cita starpā tās bija pilsoniskās sabiedrības sanāksmes, ieinteresēto personu darbseminārs un projekta tīmekļa vietne ar diskusiju forumu. Pilsoniskās sabiedrības sanāksmes notika Briselē un Otavā, un tās bija plaši apmeklētas, piedaloties dažādu interešu grupām un apvienībām. Ieinteresēto personu darbseminārā Otavā piedalījās rūpniecības un tirdzniecības apvienības, darba ņēmēju organizācijas, publiskās arodbiedrības un privātā sektora darba ņēmēju arodbiedrības, vides organizācijas, u. c. Arī vairāki akadēmisko aprindu un zinātnisko iestāžu eksperti sniedza noderīgus apsvērumus par ilgtspējas ietekmes novērtējumu. • Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Kopīgs ES un Kanādas pētījums tika sagatavots sadarbībā ar profesoru Walid Hejazi (Toronto Universitātes Rotmana Biznesa skola) attiecībā uz šā pētījuma izstrādi un profesoru Joe Francois (Lincas Universitāte) attiecībā uz pētījuma ekonomikas modelēšanas daļu. CETA ilgtspējas ietekmes novērtējumu veica ārējais līgumdarba izpildītājs “Development Solutions”. • Ietekmes novērtējums ES un Kanāda 2008. gada oktobrī publiskoja savu kopīgo pētījumu “ES un Kanādas ciešākas ekonomiskās partnerības izmaksu un ieguvumu novērtējums”. Tolaik pētījums norādīja, ka no preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas ieguvējas būs gan ES, gan Kanāda. Pilns ziņojuma teksts ir pieejams Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2008/october/tradoc_141032.pdf Turklāt ilgtspējas ietekmes novērtējums (SIA), ko veica sarunu laikā, sniedz visaptverošu novērtējumu par iespējamo ietekmi, kāda būtu saskaņā ar nolīgumu veiktai tirdzniecības liberalizācijai. Analīzē, aplūkojot trīs galvenās nozares, sešpadsmit apakšnozares un septiņus transversālus jautājumus, ir izvērtēta ekonomiskā un sociālā ietekme un ietekme uz vidi Kanādā un Eiropas Savienībā. Tajā arī novērtēta CETA iespējamā ietekme uz ASV, Meksiku un citām valstīm un reģioniem, tostarp vairākām jaunattīstības valstīm, kā arī ES aizjūras zemēm un teritorijām: Senpjēru un Mikelonu un Grenlandi. Darba uzdevums, starpposma ziņojums un galīgais ziņojums ir pieejami Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/policy-making/analysis/sustainability-impact-assessments/assessments/ ES un Kanāda ir panākušas vērienīgu vienošanos, kas pavērs jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem abās Atlantijas okeāna pusēs un atbalstīs nodarbinātību Eiropā. CETA atcels muitas nodokļus, ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi publiskajiem līgumiem, atvērs pakalpojumu tirgu, nodrošinās paredzamus nosacījumus ieguldītājiem un, visbeidzot, palīdzēs novērst ES inovāciju un tradicionālo produktu nelikumīgu atdarināšanu. Nolīgumā ir iekļautas arī visas garantijas, lai nodrošinātu, ka ekonomiskais ieguvums nerodas uz pamattiesību, sociālo standartu, valdību tiesību reglamentēt, vides aizsardzības vai patērētāju veselības un drošības rēķina. • Normatīvā atbilstība un vienkāršošana Uz CETA neattiecas REFIT procedūras, tomēr tajā ir daži īpaši noteikumi attiecībā uz MVU (piemēram, iespējas ieguldījumu tiesu sistēmas ietvaros samazināt tiesvedības izmaksas tiem prasītājiem, kas ir MVU). • Pamattiesības Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.
  6. IETEKME UZ BUDŽETU Šā nolīguma ietekme uz ES budžetu būs divējāda. Ietekme uz IEŅĒMUMIEM: tiek lēsts, ka pēc nolīguma pilnīgas īstenošanas (pēc septiņiem gadiem) neiekasēto nodokļu summa sasniegs 311 miljonus euro, jo 97,7 % ES tarifu pozīciju tiks atceltas pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas un tad papildu 1 % pakāpeniski 3, 5 vai 7 gadu laikā. Pamatojoties uz 2015. gada datiem, summa 311 miljoni euro atbilst 80 % no aplēstajām nodokļiem, ko ES dalībvalstis iekasētu par importētiem Kanādas produktiem. Aplēsēs ņem vērā jauno lēmumu par [Kopienas] pašas resursiem, kas samazina dalībvalstu paturētās iekasēšanas izmaksas no 25 % līdz 20 %. Ietekme uz IZDEVUMIEM: CETA būs pirmais nolīgums, kurā būs iekļauta jaunā ieguldījumu tiesu sistēma (ICS) saistībā ar ieguldījumu strīdu izšķiršanas sistēmu. Attiecīgi, sākot ar 2017. gadu, ir paredzēta papildu izdevumu summa gadā 0,5 miljonu euro apmērā (jāratificē), lai finansētu šo pastāvīgo struktūru, ko veido pirmās instances tiesa un apelācijas tiesa. No otras puses, priekšlikumā paredzēts izmantot administratīvos resursus no budžeta pozīcijas XX 01 01 01 (Izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem), jo tiek lēsts, ka viens administrators kā pilnslodzes ekvivalents (FTE) veiks uzdevumus saistībā ar šo nolīgumu. Tas ir norādīts tiesību akta finanšu pārskatā un uz to attiecas pārskatā minētie nosacījumi.
  7. CITI ELEMENTI • Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība Administratīvā un institucionālā sadaļa paredz CETA Apvienotās komitejas izveidi, kas nepārtraukti uzraudzīs šā nolīguma īstenošanu, darbību un ietekmi. CETA Apvienotās komitejas sastāvā ir Eiropas Savienības un Kanādas pārstāvji, kas tiksies reizi gadā vai pēc vienas puses lūguma un pārraudzīs visu specializēto komiteju un citu struktūru darbu, kuras izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. • Ir svarīgi atzīmēt, ka CETA Apvienotā komiteja nav neatkarīga struktūra un pieņem lēmumus un ieteikumus pēc saskaņošanas starp ES un Kanādu. Tā nekādā gadījumā neierobežos regulatoru – vai viņus pilnvarojošo iestāžu – tiesības pieņemt lēmumus ES dalībvalstu vai ES līmenī. • ES un Kanāda ar CETA Apvienotās komitejas starpniecību var lemt par pielikumu grozīšanu. Kad puses apstiprina šādu lēmumu, uz to attiecas pušu atbilstīgi piemērojamās iekšējās prasības un procedūras. Tādēļ ES pieņem lēmumu par to, vai piekrist vai nepiekrist Apvienotās komitejas lēmumam, ievērojot ES iekšējās procedūras, kā noteikts ES Līgumā. Tādējādi CETA Apvienotā komiteja nevar darboties bez ES iestāžu lēmuma, kas pieņemts, ievērojot ES iekšējo tiesisko kārtību. • Iespēja Apvienotajai komitejai pieņemt konkrētus grozījumus ir visu starptautisko nolīgumu, tostarp ES tirdzniecības nolīgumu kopīga iezīme. • Kā īpaša procedūra 30.2. pantā noteikts, ka CETA Apvienotā komiteja nevar pieņemt lēmumu grozīt konkrētus pielikumus, kam būs nepieciešama pilnā grozījumu procedūra. Sarakstā ir minēti šādi pielikumi: 8. nodaļa — Ieguldījumi, 9. nodaļa — Pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, 10. nodaļa — Fizisku personu pagaidu ieceļošana un uzturēšanās darījumdarbības nolūkā un 13. sadaļu — Finanšu pakalpojumi (izņemot 10.-A pielikumu ar Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktu sarakstu). Ar šo CETA Apvienotās komitejas aizgādībā tiek izveidotas šādas specializētās komitejas: – Preču tirdzniecības komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz preču tirdzniecību, tarifiem, tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai, Protokolu par atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpēju atzīšanu un intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar precēm. Preču tirdzniecības komitejas paspārnē izveido Lauksaimniecības komiteju, Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu komiteju un Zāļu apvienoto nozaru darba grupu, kuras atskaitās Preču tirdzniecības komitejai; – Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, ieguldījumiem, pagaidu ievešanu, elektronisko komerciju un intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu; – Apvienotā muitas sadarbības komiteja (JCCC), kas izveidota saskaņā ar 1998. gada Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par muitas sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās, kas risina jautājumus saistībā ar šo nolīgumu attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, izcelsmes procedūrām, muitu un tirdzniecības veicināšanu, pasākumiem uz robežām un preferenciāla tarifa režīma pagaidu apturēšanu; – Apvienotā pārvaldības komiteja par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas risina jautājumus attiecībā uz sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem; – Publiskā iepirkuma komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz valsts iepirkumu; – Finanšu pakalpojumu komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz finanšu pakalpojumiem; – Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību; – Regulatīvās sadarbības forums, kas risina jautājumus attiecībā uz regulatīvo sadarbību; un – CETA ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja, kas risina jautājumus attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tādā mērā, kādā jebkurai šādai specializētai komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus atbilstoši CETA, minētos lēmumus pieņems tādā pašā veidā kā Apvienotās komitejas lēmumus. • Īstenošana ES Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu, būs nepieciešams veikt konkrētas darbības. Tās tiks savlaicīgi izstrādātas nolīguma piemērošanai. Šāda darbība ir Komisijas īstenošanas regula, kas jāpieņem saskaņā ar 58. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ar īstenošanas regulu tiks atvērtas tarifu kvotas, kas paredzētas nolīgumā. • Skaidrojošie dokumenti (direktīvām) Nepiemēro. • Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums CETA ir visaptverošs tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums, kurā ietverti noteikumi par valsts režīmu un preču tirgus pieejamību, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, muitas un tirdzniecības atvieglojumiem, subsīdijām, investīcijām, pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, fizisku personu pagaidu ieceļošanu un uzturēšanos darījumdarbības nolūkā, profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, iekšzemes regulējumu, finanšu pakalpojumiem, starptautiskajiem jūras transporta pakalpojumiem, telekomunikācijām, elektronisko komerciju, konkurences politiku, valsts uzņēmumiem, monopoliem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības vai privilēģijas, valsts iepirkumu, intelektuālo īpašumu, regulatīvo sadarbību, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tirdzniecību un nodarbinātību, tirdzniecību un vidi, divpusējiem dialogiem un sadarbību, kā arī administratīvie un institucionālie noteikumi, pārredzamības un domstarpību izšķiršanas noteikumi. CETA būtiski uzlabos Eiropas uzņēmumu iespējas veikt uzņēmējdarbību Kanādā. Ar CETA Eiropas uzņēmumi saņems vislabāko attieksmi, kādu Kanāda jebkad ir piedāvājusi kādam tirdzniecības partnerim, tādējādi nodrošinot ES uzņēmumiem līdzvērtīgus noteikumus Kanādas tirgū. Atverot tirgus, CETA būtu jāatbalsta izaugsme un darbavietu radīšana ES un jārada papildu ieguvumi Eiropas patērētājiem. Tas varētu samazināt cenas un sniegt patērētājiem lielākas izvēles iespējas attiecībā uz kvalitatīviem produktiem. CETA nemainīs ES standartus. Standarti un noteikumi saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālajiem vai darba standartiem utt. netiks skarti. Visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro ES ražojumiem. Konkrētāk CETA piedāvās šādas iespējas. Ietaupījumi muitas nodokļu jomā CETA sniegs reālus ieguvumus Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, atceļot vai samazinot muitas nodokļus – daži no šiem samazinājumiem ir vērienīgākie, ko ES ir panākusi tirdzniecības nolīgumā. Tas radīs nozīmīgas tirgus iespējas Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU. Svarīgi ir tas, ka lielākā daļa muitas nodokļu tiks atcelti, tiklīdz CETA stāsies spēkā. Muitas nodokļu samazināšana nepazeminās un nemainīs ES standartus. Importam no Kanādas būs jāatbilst ES noteikumiem. Iespējas pakalpojumu sniedzējiem un pārredzama un efektīva ieguldījumu aizsardzība un domstarpību izšķiršanas mehānismi CETA ir visvērienīgākā vienošanās, kādu ES jebkad noslēgusi pakalpojumu un ieguldījumu jomā. Eiropas uzņēmumiem būs vairāk iespēju sniegt specializētus jūras transporta pakalpojumus, piemēram, bagarēšana, tukšu konteineru pārvietošana, konkrētu kravu pārvadāšana Kanādā. Izmantojot līdzsvarotu un efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, Eiropas uzņēmumiem būs arī jaunas priekšrocības attiecībā uz Kanādā apstiprinātiem ieguldījumu projektiem, viņu ieguldījumu aizsardzību un tiesību īstenošanu gadījumos, kad tie saskarsies ar netaisnīgu attieksmi. Visās pakalpojumu jomās, piemēram, vides pakalpojumi, telekomunikācijas un finanses, arī tiks nodrošināta piekļuve tirgum – gan federālajā līmenī, gan — pirmo reizi — provinces līmenī. CETA — tāpat kā visos tirdzniecības nolīgumos — ES aizsargā sabiedriskos pakalpojumus. Tāpat Kanādas ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro piemērojamie ES noteikumi. Ieguldījumu aizsardzība un ieguldījumu strīdu izšķiršana CETA ir iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas attiecībā uz ieguldījumiem un ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānismu, tādējādi apmierinot ieinteresēto personu cerības par taisnīgāku, pārredzamāku un institucionalizētu sistēmu ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Nolīgums ievieš būtiskus jauninājumus šajā jomā, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni ieguldītājiem, vienlaikus pilnībā saglabājot valdību tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, veselības aizsardzības, drošības vai vides jomā. CETA ir nozīmīgs pavērsiens – tajā vairs nav tradicionālās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un ieguldījumu strīdu izšķiršanai, kas atrodama lielākajā daļā no spēkā esošajiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem visā pasaulē. Tas novērš neskaidrības, kas ļāva veco sistēmu izmantot ļaunprātīgi vai pārmērīgi interpretēt, un izveido neatkarīgu ieguldījumu tiesu sistēmu, kas sastāv no pastāvīgas tiesas un apelācijas tiesas, kurā tiesvedība strīdu izšķiršanai notiks pārredzami un objektīvi. Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana Nolīgums paredz sistēmu, lai atvieglotu reglamentēto profesiju, piemēram, grāmatvežu, arhitektu un inženieru, kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu. Attiecīgajām profesionālajām organizācijām ES un Kanāda tagad ir sistēma, kurā izklāstīti nosacījumi, lai risinātu sarunas par savstarpējas atzīšanas nolīgumiem attiecībā uz konkrētajām profesijām. Pēc tam tie būs jāapstiprina un jāapspriež ES un Kanādai. Uzņēmumu darbinieku un citu profesionāļu pārcelšanas starp ES un Kanādu atvieglošana CETA atvieglos uzņēmumu darbinieku pārcelšanu uz laiku starp ES un Kanādu. Tas atvieglos Eiropas uzņēmumu darbību Kanādā. Arī citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk pagaidu kārtā sniegt juridiskos, grāmatvedības, arhitektu vai līdzīgus pakalpojumus. Eiropas uzņēmumu spēju pēcpārdošanas pakalpojumu sniegšanā uzlabošana CETA atvieglo ES uzņēmumiem aprīkojuma, iekārtu un programmatūras eksportēšanu, ļaujot uzņēmumiem nosūtīt apkopes inženierus un citus speciālistus, lai nodrošinātu pēcpārdošanas un saistītos pakalpojumus. Piekļuve Kanādas publiskā iepirkuma konkursiem Kanāda savus valsts iepirkuma konkursus ES uzņēmumiem ir atvērusi lielākā mērā nekā jebkuram citam tirdzniecības partnerim. ES uzņēmumi varēs izteiktu piedāvājumu piegādāt preces un sniegt pakalpojumus ne tikai federālā līmenī, bet arī Kanādas provincēm un pašvaldībām – viņi būs pirmie ārvalstu uzņēmumi, kas varēs to darīt. Tiek lēsts, ka Kanādas provinču iepirkuma tirgus ir divreiz lielāks par tās federālo ekvivalentu. Izvairīšanā no izmaksām, kas saistītas ar divkāršu pārbaudi ES un Kanāda ir vienojušās savstarpēji atzīt atbilstības novērtēšanas sertifikātus tādās jomās kā elektropreces, elektroniskās iekārtas un radioiekārtas, rotaļlietas, iekārtas vai mēraparāti. Tas nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas struktūra ES var pārbaudīt ES ražojumus eksportam uz Kanādu saskaņā ar Kanādas noteikumiem un otrādi. Tas ļaus abām pusēm izvairīties no vienu un to pašu testu veikšanas un varētu arī ievērojami samazināt izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem. Tas ir īpaši izdevīgi mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir pārāk dārgi maksāt divreiz par vienu un to pašu testu. Lai arī tas vērienīgumā atpaliek no tā, kā ES darbojas savā teritorijā, tomēr tas ir ļoti liels solis uz priekšu ES starptautisko nolīgumu jomā. ES jauninājumu un radošo darbu labāka aizsardzība CETA radīs līdzvērtīgākus noteikumus starp Kanādu un ES attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Tas pastiprinās autortiesību aizsardzību (saskaņošana ar ES noteikumiem par tehnoloģisko pasākumu aizsardzība un digitālo tiesību pārvaldību, kā arī par interneta pakalpojumu sniedzēju atbildību) un īstenošanu (proti, paredzot iespēju piemērot pagaidu pasākumus un tiesas aizliegumus attiecībā uz starpniekiem, kas iesaistīti nelikumīgās darbībās). Tas uzlabos aizsardzību, ko ES zāļu patentiem nodrošina Kanādas intelektuālā īpašuma tiesību sistēma. Kanāda arī piekrita pastiprināt savus pasākumus uz robežām, kuri vērsti pret viltotām precēm, pirātiskām autortiesību precēm un precēm ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tirgus priekšrocības Eiropas tradicionālo produktu ražotājiem Daudzi vidējie un mazie uzņēmumi, kas tirgo lauksaimniecības produktus, gūs labumu no tā, ka Kanāda ir piekritusi aizsargāt 143 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz augstas kvalitātes Eiropas produktiem, piemēram, Rokforas sieru, Modenas balzāmetiķi vai Nīderlandes “Gouda” sieru un daudziem citiem produktiem. Saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību CETA ES un Kanādas apstiprina savas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Abas puses ir vienisprātis, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem vajadzētu veicināt vides aizsardzību un darba tiesības, nevis notikt uz to rēķina. ES un Kanāda ir apņēmušās ar CETA palīdzēt nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji papildina cita citu. CETA ir iekļautas ES un Kanādas saistības attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem par darba ņēmēju tiesībām un vides aizsardzību, un tajā būtiska loma ir piešķirta ES un Kanādas pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā iesaistītos CETA saistību izpildē šajās jomās. Ar CETA tiek arī izveidots process domstarpību izšķiršanai, tostarp apspriešanās valdību līmenī un ekspertu grupa.

2016/0205 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu, tā kā: (1) Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, tika parakstīts [2016. gada 27. oktobrī]. (2) Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, tiek provizoriski piemērots no [XX], ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk. (3) Nolīgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā. (4) Saskaņā ar nolīguma 30.6. panta 1. punktu tam nebūtu jāpiešķir tiesības vai jāuzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalstu tiesās. (5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 7. punktu ir lietderīgi, ka Padome pilnvaro Komisiju apstiprināt grozījumus nolīguma 20.-A pielikumā, kuri jāpieņem CETA apvienotajai komitejai saskaņā ar nolīguma 26.1. pantu, pamatojoties uz Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas ieteikumu saskaņā ar nolīguma 20.22. pantu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

  1. pants Ar šo tiek noslēgts Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
  2. pants Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kura ir tiesīga Eiropas Savienības vārdā sniegt nolīguma 30.7. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.
  3. pants Nolīguma 20.22. panta nolūkos nolīguma 20.-A pielikuma grozījumus, ko pieņēmusi CETA apvienotā komiteja, Savienības vārdā apstiprina Komisija. Ja, veicot pārbaudi saskaņā ar 20.19. panta 1. punktu, tiek saņemti iebildumi un starp ieinteresētajām pusēm nevar panākt vienošanos, Komisija pieņem savu nostāju saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 57. panta 2. punktā.
  4. pants Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Strasbūrā, Padomes vārdā – priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

  1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 1.4. Mērķis(-i) 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi
  2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
  3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
  4. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 20.02 – Tirdzniecības politika 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība  Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību • Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību • Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu • Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķis(-i) 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Priekšlikumu var attiecināt uz pirmo no priekšsēdētāja Junkera desmit prioritātēm — nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi. 1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr.

Attiecīgās ABM/ABB darbības 20.02 – Tirdzniecības politika

1.4.3. Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. CETA sniegs reālus ieguvumus Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, atceļot vai samazinot muitas nodokļus. CETA noteikumi, kas ietekmē budžetu, attiecas uz ieguldījumu tiesu sistēmas (ICS) izveidi un darbību. Jaunas ieguldījumu tiesu sistēmas izveide apmierinās iedzīvotāju un rūpniecības lielās cerības par to, ka tiks nodrošināta taisnīgāka, pārredzamāka un institucionalizēta sistēma ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Turklāt nolīgums ietekmēs muitas nodokļus (skatīt 3.3. punktu). 1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus. Saglabāt vai uzlabot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu līmeni starp ES un Kanādu. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības Saglabāt vai uzlabot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu līmeni starp ES un Kanādu. 1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība Kanāda ir viens no ES senākajām un ciešākajām stratēģiskajiem partneriem pasaulē. Mēs jau ilgu laiku atbalstām kopīgas vērtības un tādēļ cieši sadarbojamies daudzu pasaules mēroga problēmu risināšanā, piemēram, vides, klimata pārmaiņu, energoapgādes drošības, reģionālās stabilitātes u.c. jomās. Kanāda ir 11. lielākā ekonomika pasaulē un ieņem 12. vietu ES lielāko tirdzniecības partneru vidū. Ar CETA Eiropas uzņēmumi saņems vislabāko attieksmi, kādu Kanāda jebkad ir piedāvājusi kādam tirdzniecības partnerim, tādējādi nodrošinot ES uzņēmējiem līdzvērtīgus noteikumus Kanādas tirgū. Atverot tirgus, CETA būtu jāatbalsta izaugsme un darbavietu radīšana ES un jārada papildu ieguvumi Eiropas patērētājiem. 1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas Neattiecas 1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem Neattiecas

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme • Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva – • Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]YYYY.–[DD.MM.]YYYY. – • Finansiālā ietekme: YYYY.–YYYY.  Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva – Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. gada (jāratificē Padomē un Eiropas Parlamentā). – pēc kura turpinās normāla darbība 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi • Komisijas īstenota tieša pārvaldība, – • ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās; – • ko veic izpildaģentūras. • Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm  Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti: – • trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām; –  starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt); – • EIB un Eiropas Investīciju fondam; – • Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām; – • publisko tiesību subjektiem; – • privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas; – • struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas; – • personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā. – Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes Finansējumu piešķirs „esošai struktūrai” (proti, ICSID) tā, lai tā novirzītu avansa maksājumus, kas jāizmaksā ICS tiesnešiem. Tas ir tikai gadījumā, ja rodas strīds par to, ka lietu pārvaldības maksas varētu materializēties, jo citādi ICSID kā sekretariāta pakalpojumi ir bezmaksas.

  1. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi Norādīt periodiskumu un nosacījumus. Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. 2.2.2. Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Jo īpaši piemērojamie verifikācijas noteikumi. 2.2.3. Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums Ņemot vērā paredzamo finansiālo ietekmi, nav identificējamas būtiskas skaitliskā izteiksmē nosakāmas izmaksas vai ieguvumi. Ieguldījums būs daļa no Tirdzniecības ĢD vispārējās kontroles sistēmas. Attiecībā uz skaitliskā izteiksmē nenosakāmiem ieguvumiem. 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus. Saskaņā ar noteikumiem pamatnolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo organizāciju. Turklāt tiks piemērota Tirdzniecības ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģija, kurā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par finanšu pārvaldību.

  2. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas • Esošās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija Budžeta pozīcija Izdevumu veids Iemaksas Numurs

  3. Dif./nedif. no EBTA valstīm no kandidātvalstīm no trešām valstīm Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 20.0201 Dif. NĒ NĒ NĒ NĒ • No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija Budžeta pozīcija Izdevumu veids Iemaksas Numurs Neattiecas Dif./nedif. no EBTA valstīm no kandidātvalstīm no trešām valstīm Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē Neattiecas JĀ/NĒ JĀ/NĒ JĀ/NĒ JĀ/NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija Numurs 4.

TIRDZNIECĪBAS ĢD 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) KOPĀ  Darbības apropriācijas Budžeta pozīcijas numurs 20,0201 Saistības (1) 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Maksājumi (2) 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Budžeta pozīcijas numurs Saistības (1a) - - - - Maksājumi (2a) - - - - Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 0 0 0 0 Budžeta pozīcijas numurs (3) KOPĒJĀS apropriācijas TIRDZNIECĪBAS ĢD Saistības =1+1.a +3 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Maksājumi =2+2.a +3 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000

 KOPĒJĀS darbības apropriācijas Saistības (4) 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Maksājumi (5) 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000  KOPĒJĀS administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (6) 0 0 0 0 KOPĒJĀS apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. KATEGORIJĀ Saistības =4+ 6 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Maksājumi =5+ 6 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas  KOPĒJĀS darbības apropriācijas Saistības (4) Maksājumi (5)  KOPĒJĀS administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (6) KOPĒJĀS apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas

  1. līdz 4. KATEGORIJĀ (Pamatsumma) Saistības =4+ 6 Maksājumi =5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 5. kategorija “Administratīvie izdevumi” EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) KOPĀ ĢD: TIRDZNIECĪBA  Cilvēkresursi 0,134 0,134 0,134 0,134 0,536  Pārējie administratīvie izdevumi 0 0 0 0 KOPĀ TIRDZNIECĪBAS ĢD apropriācijas 0,134 0,134 0,134 0,134 0,536

KOPĒJĀS apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJĀ (Saistību summa = maksājumu summa) 0,134 0,134 0,134 0,134 0,536 EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) N gads N+1 gads N+2 gads N+3 gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) KOPĀ KOPĒJĀS apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas

  1. līdz 5. KATEGORIJĀ Saistības 0,634 0,634 0,634 0,634 2,536 Maksājumi 0,634 0,634 0,634 0,634 2,536

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām – • Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas –  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā: Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus

 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids Rezultāta vidējās izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Nr. Izmaksas Kopējais rezultātu daudzums Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1. … Ieguldījumu tiesu sistēmas (ICS) darbība

  • Rezultāts Sekretariāts 1. 0,500 0,500 0,500 0,500
  • Rezultāts Lieta (s) - p.m. p.m. p.m.
  • Rezultāts Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 0,500 0,500 0,500 0,500 KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2...
  • Rezultāts Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 KOPĒJĀS IZMAKSAS 0,500 0,500 0,500 0,500

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums – • Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas –  Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā: EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) N gads N+1 gads N+2 gads N+3 gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJĀ Cilvēkresursi 0,134 0,134 0,134 0,134 0,536 Pārējie administratīvie izdevumi 0 0 0 0 Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJĀ

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS

Cilvēkresursi Citi administratīvi izdevumi Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmā 5. KATEGORIJAS

KOPĀ 0,134 0,134 0,134 0,134 0,536 Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem – • Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu. –  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu N gads N+1 gads N+2 gads N+3 gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)  Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) 1 1 1 1 XX 01 01 02 (Delegācijas) XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)  Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) XX 01 04 yy

  • galvenajā mītnē

  • delegācijās XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) 10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) Citas budžeta pozīcijas (precizēt) KOPĀ 1 1 1 1 XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki ICS darbības uzraudzība / lietu izskatīšana Ārštata darbinieki

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai. – • Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā. Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. […] – • Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma. Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. […] 3.2.5. Trešo personu iemaksas – Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu – Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) N gads N+1 gads N+2 gads N+3 gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru: Kanādas valdība 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000 KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas 0,500 0,500 0,500 0,500 2,000

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem – • Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus. –  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –  pašu resursus – • dažādus ieņēmumus EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas (B2016) Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme N gads N+1 gads N+2 gads ………… N+7 gads Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) 120. pants — Muitas nodokļi 18.465,30 …………… 311

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). […] Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem. Nodokļu zaudējumi ir aprēķināti, pamatojoties uz 2015. gada datiem, ietekme uz budžetu būs 311 miljonu euro apmēra (80 % no 390 miljoniem euro). Taču nodokļu zaudējumi tiks sadalīti uz 7 gadu laikposmu. ES atcels 97,7 % no ES tarifa pozīcijām pēc nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam pakāpeniski papildu 1 % 3, 5 vai 7 gadu laikā no tarifa pozīcijām tādu preču importam, kuru izcels

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika