Sveicieni pavasarī! Jau gadu esam īpašnieki savās lauku mājās, par kurām sapņojām un liktenis bija lēmis - mēs satikāmies. Pirms diviem gadiem ss.lv bija sludinājums, kas atgādināja apģērbu izpārdošanu: “ Super akcija! Tikai šodien lieliska cena mājai”. Pazvanīju, aizbraucām apskatīties un pēc stundas apskates pateicām “Jā!”. Ieguvām 5 ha zemes, māju stundas brauciena attālumā no Rīgas (65km) un milzīgu lērumu jautājumu, uz kuriem atbildes meklējām arī te grupā. Šoreiz uzrakstīšu kādus praktiskus ieteikumus, kuriem paši izgājām cauri un, kas iespējams kādam arī noderēs. Jau sākumā saku lielu paldies tiem, kas izveidoja šo grupu, jo te guvām neticami labus padomus, ieteikumus un arī ticību, ka mums izdosies! Jurists- Īpašums (meži un zeme) bija jāsadala, tādēļ gadu, kamēr ilga process, mēs ar rokasnaudas līgumu varējām vien cerēt, ka mūs “neuzmetīs”. Lieliski palīdzēja juriste, kas sagatavoja rokasnaudas līgumu (ap 70 eur) un pārskatīja pirkuma līgumu (ap 30 eur). Bijām uz konsultāciju un viņa ļoti rūpīgi izgāja cauri visam un ieteica labāko versiju mums. Vēl visa papīru kārtošana un samaksas instancēm- Zemesgrāmatā 2% valsts nodeva no pirkuma līgumā norādītās summas, 15 eur kancelejas nodeva, 100 eur nostiprinājuma lūgums. Paralēli sameklēju informāciju par īpašumu kadastrs.lv un aizbraucu uz pašvaldību, lai noskaidrotu – vai tur ir deklarēta vēl kāda persona un kāds būs aptuvenais NĪ nodoklis. Talkas- Īpašums bija ārkārtīgi piedrazots, sākumā lasījām maisos un vedām uz Rīgu, tad sūtījām konteineru (140 eur ar atvešanu, 10 m3).Taisījām talkas ar draugiem un vienkārši labiem cilvēkiem. Visapkārt stikli un neiespējams likās sapnis - staigāt ar basām kājām. Bet talkas ļoti paātrināja sapņa piepildīšanos! Mēs divatā ar trīs maziem bērniem paguvām vien attīrīt pa kādam kaktiņam, bet tiklīdz ieradās ap 10 cilvēkiem (un ja vēl vīriešu dzimuma!), tad dienas laikā tika paveiktas neticamas lietas. Skurstenis- No iepriekšējiem īrniekiem uzzinājām, ka skurstenis nav tīrīts nekad.. Atradām vietējā avīzē sludinājumu, pazvanījām un atbrauca puisis, kam patika daudz parunāt. Bez ekipējuma viņš apskatīja māju un skursteņus, izgrāba pelnus no plītīm un paprasīja 100 eur. Samaksājām un tikai vēlāk sākām domāt - par ko? Tad vairāk painteresējoties sapratu, ka tā ir kā goda lieta un visi skursteņslauķī ir jāmeklē mājas lapā www.skurstenslaukiem.lv. Nākamais, kurš atbrauca tiešām bija zinošs, visu iztīrīja un par 3 skursteņiem prasīja 60 eur (brauca 25km no Siguldas) un viņam bija arī īstais tērps ar zelta pogām! Aka - Nopirkām sūkni un šļūteni akai (šķiet tādu, kas var arī netīrumus pumpēt). Cena bija ap 50 eur par sūkni un tikpat par 25 m collīgu šļūteni. Par to es priecājos ikreiz, kad jālaista dārzs, jo ar spaiņa vilkšanu tas ļoti paildzinātu procesu. Akā atradām arī beigtu peli un tas mani pamudināja nodot analīzes uz ūdens kvalitāti. Ģeoloģijas centrā Maskavas ielā bija jāaizved tajā pašā dienā ņemts ūdens no akas (tur ir konkrētas dienas, kad to var darīt) un pēc nedēļas vai divām bija gatavas analīzes. Cena šim pasākumam bija ap 40 eur un pēc analīzēm uzzinājām, ka dzert nevārītu šo ūdeni nevar, tur esot koliformu baktērijas. Aka ir jātīra, jo arī tas nav darīts nekad vai ļoti sen, varbūt pēc šiem darbiem mainīsies ūdens tīrība. Jau te grupā atradām speciālistus, kas šos darbus veic, nu tikai atliek vienoties par laiku. Pļaušana- Zāle bija līdz viduklim, tad nu mēs cīnījāmies ar trimmeriem un pļāvējiem, interesējāmies arī par traktoriņu īri, bet tādu diemžēl šeit neviens nepiedāvā. Vel aizvien ceram atrast kādu večuku, kurš varētu tur ar izkapti izpļaut aizaugušas platības. Ļoti palīdzēja tas, ka bija no kā aizņemties trimmeri un pļaujmašīnu. Uzreiz nepirkām, jo bija jāsaprot vai pļaujmašīna to pavilks (ir ļoti grubuļainas vietas un kurmis tur rok ne pa jokam). Arī saknes un nozāģēto koku stumbri ir ik pēc pāris metriem. Pirms neilga laika darbus veica traktors, kas raka ārā saknes un līdzināja lauku, mēģināsim saprast kas jādara, lai būtu pavisam līdzens, sēsim zāli un tad jau pļaušana būs daudz cilvēciskāka. Vēl par lapu grābšanu- mums ir ļoti daudz lielie koki un principā paiet dienas 3, lai sagrābtu lapas un kur nu vēl to dedzināšana. Šogad laika apstākļu dēļ nepaguvām lapas sagrābt un sekojām M.Oltes ieteikumam atstāt lapas pa ziemu. Jāsaka, ka iestājoties pavasarim esmu patīkami pārsteigta, jo lapu tikpat kā nav! Sagrābu tikai mājas priekšā un tās, kas bija puķu dobēs, bet pārējās, pļaujot tika sasmalcinātas, vai arī vējš tās ir izpūtis. Nu vismaz tāda ir pieredze no šī gada. Dīķis- Apkārt nav neviena ūdenskrātuve, tādēļ pasaucām ekspertu, kas var noteikt, kur labāk rakt dīķi. Uzzinājām, kur būtu iespējamās vietas un, cik liels un kādas formas tas būtu ieteicams, kā arī par to, ka jāizrok “kontrolbedre” un vēlams gadu pavērot kā ūdens tur turas. Tā arī izdarījām un nu jau esam diezgan droši, ka šajā vietā ūdens turēsies, jo pat karstākajās vasaras dienās tas nav nokrities. Rīkstnieki- atradām pēc rekomendācijām vietējos rīkstniekus, kam var uzticēties. Tēvs un meita. Nemāku teikt, kāds tam ir pamatojums, bet uzzinājām, kur ir āderes un, kur pirti nevajadzētu celt nekādā gadījumā. Uzzinājām, ka māja ir celta absolūti pareizi - viens gals ir tāds, kur tikpat kā nav āderes un pat esot ar centimetru precizitāti sienas novietotas, bet otrs gals ir tāds, kur nevajadzētu ierīkot guļamistabas, bet drīzāk istabas, kur notiek darbošanās - virtuvi utt. Arī dīķa vietai vēlreiz guvām apstiprinājumu, jo ar speciālu rīku viņi urba zemē, kādu 3m dziļumā un skatījās zemes sastāvu (nezinu kā tas attiecās uz āderu noteikšanu). Tas aptuveni aizņēma 2h un samaksājām mēs 30 eur. Kaimiņi – Cepām plātsmaizes un braucām iepazīties ar kaimiņiem. Uzzinājām ļoti noderīgas lietas, atradām sievu no kuras pērkam olas, pienu, krējumu, biezpienu, kartupeļus un cūkgaļu. Viņa tālāk jau ieteica traktoristu, kurš strādā ļoti godīgi un par labu cenu (8=10 eur/h). Iepazināmies ar kaimiņu, kurš mūsu mājā pirms 15 gadiem taisījis podiņu krāsnis un nu var palīdzēt tās atjaunot utt. Drošība- Mājā ienākot uzreiz ievilkām signalizāciju un tagad varam mierīgāk gulēt, kad neesam uz vietas. Arī kameras, kas fiksē kustību un sūta uz tel. bildi, plānojam tuvākajā laikā uzstādīt. Gribēju arī īpašumu apdrošināt, bet pēc jautājumiem no kompānijas un summas saņemšanas – ap 400 eur gadā, domu atmetu. Vismaz pagaidām. Siltumnīca- Nopirkām dārzam vajadzīgākās lietas- ķerru, grābekļus, lāpstas, lejkannas. Uztaisījām siltumnīcu, kam izmaksas bija ap 30 eur – plēves cena. Pagājušajā gadā tomātus un gurķus ēdām līdz oktobrim, neticami labi viss auga un bērnu prieks par savu gurķi vai papriku bija neaprakstāms! Motorzāģis – vīrs nopirka motorzāģi un tas lieliski palīdz veidot ainavu, izzāģējot kokus un gādājot malku. Tas līdz šim šķiet bijis dārgākais pirkums, husqvarna (pēc šeit iegūtiem ieteikumiem), ja nemaldos cena Sils veikalā bija ap 290 eur, bet pāris kravas malkas jau būs sazāģētas un tas noteikti atmaksājas. Piebraucamais ceļš- Sākotnēji nepadomājām par būvgružu noderīgumu un tos sagāzām konteinerā, kuru aizveda. Vēlāk jau bijām gudrāki un sākām tos vest uz ceļu. Pavasarī tomēr ir gana daudz dubļi un izveidojas lielākas bedres, tagad šķiet esam stāvokli uzlabojuši. Mēbeles- Mēbeles pirkām un meklējām ss.lv. Tur reizēm var lieliskas pērles atrast. Gultas no vecmāmiņu laikiem, kas maksā 25 eur un skapjus lieliskā cenā. Tikām arī pie milzīgas lādes, kur varu glabāt visus palagus un peles netiek klāt. Jāskatās gan uzmanīgi vai nav ķirmu caurumu, jo vienam skapim tādi bija un nu esmu izmēģinājusi ļoti daudz, bet izskatās, ka bezjēdzīgi (ožamo spirtu, sāli, Fungi, saldēšanu, ietīšanu plēvē, terpentīnu utt.) Blusas- Vēl arī uzveicām cīņu ar blusām, kuras saņēmām mantojumā un par to uzzinājām pēc pirmās mājā pavadītās nakts. Raudāt gribējās, kad 10 mēnešus vecais bērns bija nokosts viscaur. Tas bija reāls darbs un labi, ka tās mitinājās tikai divās istabās, jo visu māju neizdotos atbrīvot. Tika atvests putekļsūcējs, izmestas pilnīgi visas veco īrnieku mantas un matrači, ziemas sezonā, neskaitāmas reizes viss smidzināts un mazgāts ar Neostomizānu, tad ar sāli, tad ar terpentīnu. Pagāja gads un blusas vairs nebija. Palīdzēja viss darbu kopums un ļoti liela deva ticības. Puķes- Šeit Māja meklē cilvēku grupā, kāda sieviete piedāvāja puķes, jo likvidēja stādu dobes. Tā nu devos, vēl nepazīstot ne puķu nosaukumus un kur nu vēl asnus. Par neticamu cenu (10 eur) bija iespēja aizvest kaut pilnu mašīnu ar stādiem un tobrīd es vēl nesapratu kāda tā ir veiksme un cik katrs stāds vispār maksā! Pieraku 5 kastes un divus lielos maisus ar stādiem, kas nu visi rotā dārzu un ieguvu Īrisus, Peonijas, Mārtiņrozes, Lavandas utt. Paldies Jums, ja lasāt šo! Par tām priecājos ikreiz, kad esam laukos! Meistari- Par pašu māju - pāris ieteikumi. Ja ir tāda iespēja, tad pirms pirkuma veikšanas aizbrauciet uz to ar jumiķi un arī zinošs būvinženieris noderēs! Mēs to neizdarījām un tagad saprotam, ka jumts un visa konstrukcija būs jāmaina, kas ir principā dubultā cena mājai. Tam vēl jānobriest un naudiņa jāsakrāj. Būvinženierī ir braukuši vairāki, pagaidām trūkst reālas darbības. Daudzi atbrauc, paskatās un dod kādus ieteikumus (kas daudzos gadījumos atšķiras no cita būvinženiera viedokļa). Šeit arī traucē tas, ka pašiem nav praktiski nekādu zināšanu un tikai šo konsultāciju laikā esam sākuši saprast kā taisa grīdas pīrāgu, kā var siltināt māju, kādas ir apkures iespējas utt. Bet principā secinājums ir tāds, ka labāk ir konsultēties ar konkrētās jomas speciālistu. Ja problēmas ir ar jumtu, tad jumiķi vai Jumtu Apvienības pārstāvjiem, ja par apkuri, tad apkures speciālistiem. Vairāk vai mazāk cenas par konsultācijām bija līdzīgas, ap 50 eur par vizīti vai 50 eur/h. Vēl varu ieteikt, izvēloties meistarus tiešām vadieties no atsauksmēm! Mēs diezgan smagi kļūdījāmies ar vietējo meistaru, kurš bija uzņēmies pārvest un salikt pirtiņu, kuru nopirkām. Tur bija lielas problēmas ar nespēju un nevēlēšanos strādāt, kā arī ar alkoholu, kā rezultātā, pirtiņa diemžēl jau gadu stāv zem ozola nesalikta. Bija nedaudz kauns prasīt viņam kontaktus, kas varētu par viņu atsaukties, likās, ka cilvēks ir zinošs un vārdiski visu labi spēja pamatot, tādēļ arī paļāvāmies. Tagad citiem uzreiz prasu, lai iedod kontaktus cilvēkiem, kas jau ir ar meistaru strādājuši un izejot no atsauksmēm, pieņemam lēmumu par sadarbošanos. Pašu māju vēl mēs neesam sākuši remontēt, tikai novēršam bīstamos posmus un pāris istabās esam noņēmuši apmetumu, kas neļāva baļķiem elpot (jo māja no abām pusēm ir apmesta). Aramlauks- neko no tā nesaprotot, nolēmām riskēt un ierīkot lauku, lai ēstu pašu audzētus dārzeņus. Traktors uzara lauku un pirmo gadu mēs tajā neko nestādījām, jo klausījām jau tam cauri izgājušus cilvēkus, kas brīdināja-tas būs suņa darbs ravējot. Traktors brauca un kādas 3x ara, diemžēl nezinu visus pārējos terminus - ecēšana, frēzēšana un kultivēšana, bet uzdevums bija sagatavot lauku stādīšanai. Par to mēs samaksājām 50 eur. Visbeidzot šogad lauks tika nokultivēts un savagots (20 eur). Sastādījām visu lauku un, baidoties no mežacūkām, kartupeļus sastādīju ārējās vagās. Nepagāja pat nedēļa kā šīs jau pa nakti bija atnākušas un izlasījušas visus sastādītos kartupeļus! Bet galanti pārējo dārzu nebija izbradājušas. Secinājums - kartupeļus mēs pirksim no kaimiņiem un cerēsim, ka nenāks zaķi ēst kāpostus. Vēl ar bērniem uztaisījām putnubiedēkli, vismaz pasākums bija jautrības pilns! Mājas vēsture- mēģināju to noskaidrot no kaimiņiem, apkārtējiem iedzīvotājiem, vēsturniekiem un vēl plānā ir doties uz valsts arhīvu, kur glabājas informācija par šīm tēmām. Saprotu, ka tas ir gana sarežģīti un jāpiesakās fondiem, šim visam ieplānojot vismaz 3 dienas. Laba lieta, protams, arī ir internets. Un pēc māju nosaukuma var meklēt periodika.lv u.c. materiālos. Vienīgi jāņem vērā, ka agrākos laikos nosaukums varēja būt vācu vai krievu valodā un dokumentos būs tad grūtāk atrodams. Kad šo sāk, tad vēsture ļoti ieinteresē un soli pa solim izdodas izdibināt ļoti interesantas detaļas.
Mācamies katru dienu, uzzinām, kļūdāmies, priecājamies un besamies, bet tā laimes sajūta nav izstāstāma. Rīti, kad pamosties 5.00 un vairs nenāk miegs, jo gribas ātrāk klausīties putnus un ieraudzīt stirnas, kad bērni mežā ēd zemenes un avenes, kad tīri sēnes uz lievenīša, pirmo reizi tecini bērzu sulas, ieraugi melno stārķi, priecājies par atplaukušu tulpi, ieraugi sikspārni lidojam, dziedi Līgo dziesmas ap savu ugunskuru, ar sev tuviem cilvēkiem, aizved kārtējo gružu maisu, cep plānās pankūkas un ēd tās dārzā ar ceriņiem uz galda, spēlē futbolu ar bērniem, laisties ar ūdeni, grāb sienu vai lasi liepziedus. Tas nav izstāstāms un katram no šeit grupā esošajiem cilvēkiem ir savs stāsts par laukiem. Es zinu, ka dziedot bērniem “Piena ceļu”, domāju par savu lauku māju un sajutu neparakstāmu laimi, ka mums to izdevies atrast.
Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Un mūžīgs ceļš zem kājām. Tas ved uz zemi laimīgo Un – izrādās – uz mājām.
Kur zaļa zāle, tumša nakts, Kur migla, rokām maigām, Kur, laimes bērnus meklējos, Ik dienas Laime staigā.
Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Un mūžīgs ceļš zem kājām. Tas ved uz zemi laimīgo Un – izrādās – uz mājām.
