Varbūt šos nosaukšu par ieteikumiem... Piedalos šeit, jo...

Varbūt šos nosaukšu par ieteikumiem...

Piedalos šeit, jo arī pati joprojām ceru, ka mana māja mani gaida. Bet, tā kā dzīves līkločos esmu bijusi gan pircēja, gan pārdevēja, gan visvairāk īrnieka lomās, ir dažas lietas, ko gribu pateikt. (Pamācības nevienam nepatīk, man arī... Bet tomēr...)

Pirmais- pircējs. Tātad- ja cilvēkam ir kaut kādas naudiņas, viņš grib pirkt. Un te nu uzrodas 101 problēma- šamais atrod māju, pamestu un skumju. Ar visvisādiem līdzekļiem atrod saimnieku. Visbiežāk tiem nav papīru, nav nokārtoti mantojumi, izrādās, ka māja kolhoza laikos skaitās meliorācijas nostumta (tātad- papīros neeksistē), utml. Toties cena- oi, oi, oi... Pat vismazākajam būcenītim, kad atrodas gribētājs, cena aug mākoņos. Redz- bērnības atmiņas tur esot... Kad brūk kopā, tās it kā nav svarīgas. Atvainojiet, mēs nemaksājam par svešām bērnības atmiņām, bet par konkrētām sienām, jumtiem, utt. Man reiz gadījās, ka "pēkšņi apzeltītajam namiņam", no kura atteicāmies, pēc 0.5 gada iebruka jumts. Man- par laimi (ka nenopirkām), pārdevējam- nu nezinu.... Tā arī joprojām sabrukušu jumtu stāv. Padoms, ja esat pircējs- noskaidrojiet visu dokumentos- kam kas pieder, nepaļaujaties uz to, ka pārdevējam pieder 1/8 daļa, bet pārējiem (māsīcām, brālēniem pēc 5.auguma) "nebūšot iebildumu", utml. Noskaidrojiet visu par elektrību, jo var gadīties, ka tā sen atvienota, līnija nepavelk vajadzīgo jaudu, utt. Jo ievilkt jaunu līniju ar trafiņu- summas ir fantastiskas. Noskaidrojiet par ceļiem-var gadīties, ka bērni vnk netiek uz skolu, jo tā ir pēdējā māja ciema pašā galā un pagastam nav fin. izdevīgi tīrīt priekš 1 ģimenes. Vēl- ja īpašumu nopērciet, nevelciet apsaimniekošanu garumā, jo allaž atradīsies kāds, kurš grib paskatīties, vai nav kāda metāla plīts virsma, ko nofenderēt. Bet, ja būsiet saveduši jaunas, foršas lietas, tad vēl jo vairāk.

Otrs- pārdevēja loma. Bija no tēva mantota māja (ne viņam, ne man nebija dzimtā) sliktā stāvoklī, pārdevām. Kāpēc nepalikām paši? Darbs un dzīvošana 128 km attālumā, uz vietas tur darba nav, turklāt man ar to vietu saistās pārāk rūgtas atmiņas... Bet tas ir ļoti personiski... Protams, visi telefoniskie pircēji prasīja, lai tā (par pāris tkst) būtu jūras krastā? (nu vismaz Daugavas) un ideāli izremontēta. Tā kā pircēji neradās, zagļi gan radās. Tika atlauzts logs un mazpamazām zuda viss, kas aiznesams- to čuguna mello plīts virsmu (lielu un smagu!) ieskaitot. Biju ar mieru izīrēt ar izpirkumu normālai ģimenei. Viena uzradās, bet, kad painteresējos viņu pagastā, izrādījās, ka tie ir īstie kadri... Par laimi, beidzot atradās pircēji, tagad mana sirds ir mierīga. Kad pirmo reizi ieraudzīju puiša FB galerijās, kāda ir māja tagad, no laimes apraudājos. Ieteikums pārdevējiem- nesēdiet kā suns uz siena kaudzes! Ja ir normāli pircēji un gribētāji- dodiet cilvēkiem iespēju, nolaidiet cenu līdz saprātīgai, varbūt izīrējiet ar izpirkumu, utml, bet vēlāk paši būsiet gandarīti, ka māja atdzimst.

Trešais- īrnieki un izīrētāji. Smagi... Ja izīrētājs tikai izīrē, nedodot iespēju iegādāties, tad atrunājiet visu- kas, ko un kā. Tas ir visskumjākais variants. Nedod, Dievs apzāģēsiet kādu ceriņkrūmu, jo mašīna nevar iebraukt... Izrādīsies, ka vec- vec- vecmāte to stādījusi... (Tas nekas, ka krūms ataugs kā nezāle.) Jūsu pienākums būs kurināt, kopt, pļaut, utt, utjpr, bet jums nebūs iespēju kaut ko iestādīt (savu plūmi, ķirsi, pundurābeli), pārstādīt vai pārbūvēt. Toties tad, kad saimnieki atbrauks pēc āboliem (ķiršiem, upenēm, avenēm, utml) Jums jābūt vienmēr gataviem tos dot, pasarg Dievs, ja visas avenes tobrīd būsiet savārījuši zaptē... Nekas, ka paši tās mēslojāt, ravējāt, izgriezāt, utt. Jūsu pienākums būs ik nedēļu nemitīgi lasīt sīkus, kraupainus ābolīšus un vest uz kompostkaudzi, vnk -lai varētu zāli nopļaut. Bet atbraukušais saimnieks 100 gadīgo ābeli apjūsmos kā nez kādu kultūrvēsturisko pieminekli, lai gan tā sen prasās pēc zāģa... Vēl- ļoti pat iespējams, ka ik pa laikam, visnepiemērotākajā brīdī ieradīsies saimnieku radi, draugi, kolēģi- ietusēt brīvā dabā. Jums tad jābūt gataviem nozust klusākajā kaktā un neapgrūtināt viņus ar savu klātbūtni. Jo saimnieki ir viņi, ne jūs.. Un nav izslēgts, ka klāt jāmaksā ne mazu īri. Ja esat tam gatavi, tad uz priekšu! Vislabākais- ja ir iespēja īrēt ar izpirkumu. Saimnieks neko nezaudē, jo māja tiek uzturēta, labota (iepriekšējā varianta nav nekāda stimula veikt kapitālus ieguldījumus!), pamazām nomaksāta. Ja īrnieks pēkšņi pārdomā, viss paliek jums. Un otrādi - īrniekam ir vēlme kaut ko uzlabot, iestādīt, nozāģēt, saremontēt, jo viņš visu dara sev. Un ir vēlme palikt un baudīt sava darba augļus. Vēl atsevišķs temats ir tad, ja īrniekiem turklāt ir pieskatāma kāda veca ome vai opis... Neiesaku, tas īsumā.

Piedodiet, ka sanāca gari. Bet varbūt kādam noderēs... Lai mums visiem izdodas piepildīt savus sapņus!

Labi pateikts! Visos punktos piekrītu!

Atbildēt uz šo ierakstu

Ka naglai pa galvu!?

Atbildēt uz šo ierakstu

?

Atbildēt uz šo ierakstu

Ja labi rok var atrast perles par sapratigam naudinam. Es tiesam nekleju ilgi,bet tad naca maneja par tiesam loti patikamu cenu un vel ciesama stavokli. Vel talakos nosturos var ko atrast,bet jo tuvak Rigai jo kosmiskakas cenas

Atbildēt uz šo ierakstu

mara2 paldies par rakstu.? Esmu savas mājas meklējumos, un lai arī domāju par pirkšanu arī pārējā informācija ļoti noderēja.

Lai veicas!

Atbildēt uz šo ierakstu

Ai Tauta.ko cepjaas...viss atkariigs.no situaacijas.gatavas formulas.nav..katrs gadiijums ir iipshs...un muusdienaas iipashnieka vara paar lietu.ir juridiska fikcija...Ticiet man.....Amen.

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo ierakstu

Paldies

Atbildēt uz šo ierakstu

Paldies Mārai, ļoti noderīgi padomi?

Atbildēt uz šo ierakstu

Piekrītu gandrīz visam, izņemot šo: "Noskaidrojiet par ceļiem-var gadīties, ka bērni vnk netiek uz skolu, jo tā ir pēdējā māja ciema pašā galā un pagastam nav fin. izdevīgi tīrīt priekš 1 ģimenes" Nezinu pašvaldību, kura riskētu ar sniega netīrīšanu, ja tas ir pašvaldības ceļš. Ja netīra - rakstisks iesniegums un, ja atbilde ir negatīva - piedāvāt atbildes kopiju BezTabu un tamlīdzīgiem. Pat privāto ceļu var sarunāt iztīrīt par pāris eiro.

Es ieteiktu pārliecināties, ka pašvaldības ceļš tiešām eksistē un visos gadalaikos (ir tādi pārplūstoši zemes ceļi, kuri pavasaros un lietainos rudeņos pat ar traktoru nav izbraucami) ir izbraucami. Dažus ceļus nepļauj, un ceļi aizaug. Man viens tāds pie mājas ir - iešu kopā ar kaimiņu iesniegumu rakstīt, lai saved kārtībā.

Atbildēt uz šo ierakstu

Ir ir tā, ka ceļus ziemā neizšķūrē, ne visus un ne tā ka visur, bet gadās,... tad tikām kāmēr Jūsu iesniegumi un vēstules uz Bez Tabu ceļos, tikām kā Sūnu ciemā - sēdi mājās?

Atbildēt uz šo ierakstu

Joprojām aktuāli! Īpaši tagad, kad saparojušies pircēji un pārdevēji!

Atbildēt uz šo ierakstu

Ideāli aprakstīts - to vajadzētu kādā nozīmīgākā "izdevumā " publicēt!!!!!!

Bet skumīgi, ka citur Eiropā kv metra apbuves zemes cena ir augstāka par 100 eiro, bet Latvijā (protams, kur nav jūra un 7 ezeri, tur pat par 1 eiro par kv m nevar sapņot.... Zeme jau protams pieder visai Latvijas tautai, bet ja nu kāds to ir mantojis vai nopircis un apsaimniekojis (līdz šim ), tad nu "tāda " cena arī ir smieklīga.... Par plastmasas automašīnām gan ir uz mieru maksāt, Bet par vietu, kur veidot dzimtās īpašumu - tad ir lielā kaulēšanās....

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo ierakstu

Labs raksts un patiess.

Atbildēt uz šo ierakstu

emil6 interesanti

Atbildēt uz šo ierakstu

Pati biju pircējs. Visu kārtoju pie notāres. Pat pirmo iemaksu - visu juridiski noformēju. Protams nebija māja bet vasarnīca. Uz nomaksu. Katru summu ko maksāju - visu tikai ar notāres parakstu. Viss bij OK. Bez nekādām problēmām. Iesaku visu to darīt tikai oficiāli. Bez kaut kādām savstarpējām sarunāšanām. Ļoti labs raksts.

Atbildēt uz šo ierakstu

Pie nomaksas svarīgi kad pāriet īpašuma tiesības. Nevajag aizmirst ka nemirstīgie mājas nepērk un nepārdod..

Atbildēt uz šo ierakstu

  • laicīgi padomājiet, kā apkopsiet pļavu, ja tā ir virs 1ha. Sākumā paaugstinās nodokli, vēlāk liks sodu. Protams, ja izdevīgāk ir maksāt sodu, tad tā ir cita tēma.
  • Pie visiem sakopšanas/labiekārtošanas darbiem, kuros variet palikt zaudētāja lomā, pieprasiet uzrādīt "solītājam" kādu personu apliecinošu dokumentu un parakstīt kaut uz vietas sastādītu līgumiņu. Krāpnieku daudz, mutiskas vienošanās neko īpaši nedos. Man gan summa bija neliela, bet cilvēks pamanījās izstiept solītos darbus gandrīz 2 gadu garumā (solītā mēneša vietā), un vēl nesamaksāt traktoristam. Tiesa, es pats ar traktoristu nebiju ne par ko vienojies, tomēr attiecības tagad sagandētas pateicoties tam krāpniekam.
  • Par elektrību - šobrīd ir iespējams pārliecināties par aptuvenajām izmaksām, rakstot pieteikumu. Man sanāca nedaudz lētāk, kā bija plānots. Pirms atmest ar roku piedāvājumam - labāk bez maksas pārliecināties.

Atbildēt uz šo ierakstu

Šis jāsaglabā un jāiesaka...

Atbildēt uz šo ierakstu

Man ir skumja pieredze, kad iepriekšējā vasarā kāda ģimene pieteicās pasaimniekot manos laukos, kas pamesti pēdējos gadus. Sausais atlikums - uztaisīja tikai vienu talku ar izpļaušanu, nokurināja visu malku, kas glīti bija salikta pie pirts ( kaut lūdzu aiziet pakaļ uz šķūni, kas vīriešiem nebūtu grūti), dedzināja manas personīgās lietas, kas bija glīti saliktas vienā skapī, norāva aizkarus, sameta traukus kartupeļu kastē, ko nometa instrumentu mājiņā, salauza pļaujmašīnu. Biju lūgusi kopt zāli ap māju, ielikt jaunu atslēgu durvīs, atjaunot akas vāku, izrakt bedri sausai toletei. Jaunā ģimene ielika atslēgu, slikti uzstādīja būdiņu uz bedres, ko piemeta ar alus pudelēm - šie divi darbi bija vienīgais pienesums. Es sarunāju izpļaut lielo pļavu, pirms viņi sāka dzīvot. Ļoti ērti viņiem. Kad aizbraucu un to visu ieraudzīju, zvanīju viņiem - tad saprata, ka ko varējuši, ir izmantojuši šajā vietā un “sadarbība” beidzās. Runāju ar mammu, ka vismaz kompensācija par salauzto pļaujmašīnu ir jāpaprasa, uz ko viņa ļoti atrunāja un teica, ka nevajag izsaukt naidīgumu no viņiem. Ģimenes galva ir policists, sieva viņu apzīmēja: ar zelta rokām, kuru pieskārienu nevarēja manīt. Manā ideālā variantā būtu, ka 1 vai 2 ieinteresētas puses ( ieskaitot mani), pavadītu kādu laiku mūsu īsajā vasarā lauku mājā, papļaujot, šo to pielabojot bez demolēšanas. Īsti nesaprotu kā to varētu realizēt, jo iepriekšējās vasaras pieredzes iespaidā sludinājumu arī baidos likt.

Arī man ir rūgta pieredze ar mājas izīrēšanu policista ģimenei. Aiznesa visu ko varēja pat durvju klinkus un aizkaru stīgas. Ūdens sūkni un vēl daudz ko. Bet ir arī labi īrnieki un gan jau jums tāds tiks.

agris310 bija līgums un? Jāsniedz tiesa, nestrādā darba nav nekas nepieder,ko paņemt?

agris310 tikai piebilde ka tas bija 2000 gada. Tā tikai rūgta pieredze

un ir varianti kā nav ko paņemt, būsim reali

Atbildēt uz šo ierakstu

Man ir dažāda pieredze.grāmatu varētu sarakstīt par īrnieku psiholoģiju.Visu gribētu. tikai par velti.jo redzi es te pieskatu. bet to ka baudi skaistu un sakoptu vidi... kamēr to nepiekakā...tas neskaitās...brauc pie ezera uz viesu namu maksā...bet dzīvo smukumā...par velti un neprot novērtēt.Tomēr kaut kas jāmaksā.cilvēki nenovērtē. ja ko saņem par velti...tās ir manas domas pēc 3 ģimeņu iepazīšanas...sāpīgi.jo ir daudz jaunu čaklu cilvēku... un no rūgtās pieredzes jau baidies kādam ticēt...bet jātic. lai mums visiem veicas uzturēt savas viensētas sakoptas☺

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika