Viegluma sajūta pareizi ēdot

Ir pagājusi otrā diena no perioda, kurā cenšos sakārtot veselību, prātu un garu! Šorīt pamodos daudz vieglāk kā vakar, nezin vai vakardienas uzņemtās pārtikas sakarā vai vienkārši sakritība. Ar smaidu sejā uztaisīju ģimenei brokastis un modināju bērnus. Tik sirdi sildošas ir mazās rociņas, kas apvijas ap kaklu un visas trīs māsiņas viena pēc otras paviesojas manā klēpī. Bet no rītiem mums strikts grafiks, jo jāpaspēj uzēst, saģērbties, sataisīties un vēl multenīti noskatīties, lai 7:10 jau startētu laukā no mājas. Es iztieku ar lielu glāzi silta ūdens. Bērnudārzā viss rit necerēti viegli un jau 7:50 esmu darbā. Jā, darbs sākas astoņos, līdz ar to no rīta jāsarauj!?

Šodien saņemtajā vitalitātes pakā ir sekojoša ēdienkarte: Brokastīs tiek fantastiski gardas uzbriedinātas auzu pārslas ar jogurta mērci un augļiem!!! Laikam noslēpums ir īpašajā pagatavošanas tehnikā un pievienotajās garšvielās, jo šitik garšīgu auzu pārslu ēdienu nebiju baudījusi. Pusdienās tiek servēts viegli apcepts zandarts ar sautētiem dārzeņiem. Kaut kā domājot par atlikušajiem dienas darbiem viss ātri apēdās un rezultātā cerētā sāta sajūta izpalika - kaut kas nedaudz pietrūka … piefiksēju un atcerējos cik svarīgi tomēr ir koncentrēties uz ēdienu ēšanas laikā? Darba diena paiet vēja spārniem un, braucot mašīnā pakaļ abām vecākajām meitām, lai vestu uz baleta nodarbību, tiek notiesāta uzkoda - gurķu - burkānu papardella (plāni plāni sagrieztas šķēlītes) ar sezama sēklām. Tieši laikā, jo spēki sāka izsīkt! Tad nu seko trakais vakara cēliens: zvans audzinātājām, lai abas vecākās saģērbjas - bērnudārzs - konditoreja - balets - bērnudārzs (paņemt mazo māsu) - balets - dziedāšanas nodarbības - mājas. Pa vidam vēl nācās atgriezt Zvaigznē ABC nekvalitatīvi nopirkto akvareļa papīru bērnudārza vajadzībām (visas lapas bija ar brūniem pleķiem? )

Reizi 2-3 nedēļās ar meitām pirms baleta iegriežamies tuvējā Gustavbeķerejā, kur nopērkam smalkmaizītes bez E piedevām. Tradīcija, kuru tā vienkārši nevar lauzt … Tad nu nācās man pamocīties no kārdinošās smaržas un nonākt neapskaužamā situācijā, kad mazākā meita paziņoja, ka vairāk negrib, atstājot vairāk kā pusi no smalkmaizītes un priecīgi sniedzot to man. Noriju siekalu straumi manā mutē un ieliku maisiņā vēlākam laikam/vīram. Bija grūti, bet vēlāk pasitu sev uz pleca par izturību!

Vakariņās šoreiz bija šampinjonu krēmzupa. Ja neskatās uz brūni zaļganīgo krāsu, kas apetīti sevišķi nerosināja, tad jāatzīst, ka garda bija gan! Ik pa laikam iesāpas galva. Organisms signalizē, ka ir apjucis no veselīgās pārtikas kvantuma!? Nu neko, dzeru vairāk ūdens un zāļu tējas, lai tie toksīni skalojas laukā. Uzzināju, ka ja nu uznāk reiboņi, varot arī medu lietot. Rīt noteikti izmēģināšu! Un šodien vakariņu gatavošana ģimenei vairs neizraisīja nekādas emocijas.

Kā jūtos pēc 2 dienām vēl grūti pateikt. No vienas puses tāds kā vieglums, no otras puses sāk vilkt uz ledusskapja pusi. Bet viennozīmīgi silda apziņa, ka palīdzu savam ķermenim sagatavoties pavasara un vasaras sniegtajiem labumiem! Un saulīte šodien tik forši sildīja (ja atrod aizvēju) - es jūtu, jaukais un siltais pavasaris ir tuvu tuvu!!!

Kā man gāja pirmajā dienā un par ko es te vispār rakstu var izlasīt:

Malacis ?

Atbildēt uz šo ierakstu

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika