Virsraksts: Virsraksts: Apdrošinātais risks kredītrisku apdrošināšanas...

Virsraksts: Virsraksts: Apdrošinātais risks kredītrisku apdrošināšanas līgumā un tā noteikšanas kritēriji

Tēze: Ja apdrošinājuma ņēmēja, piegādājot preces ar pēcapmaksu, izlēmusi pati noteikt pircējam kredītlimitu, tai rūpīgi jāizvērtē sadarbība ar šo pircēju iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, lai apzināti neizraisītu apdrošinātā riska (pircējs parādu nesamaksā līdz maksimālā kredītperioda beigām) iestāšanos. Proti, ir jāizvērtē pircēja objektīvā maksātspēja un turpmāko saistību neizpildes varbūtība.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta

  1. gada 8.oktobra

SPRIEDUMS

Lietā Nr. SKC-33/2014

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese referente A.Vītola

tiesnese A.Briede

tiesnese V.Cīrule

tiesnese A.Čerņavska

tiesnese I.Garda

tiesnesis V.Jonikāns

tiesnesis A.Keišs

tiesnese Ļ.Kušnire

tiesnesis V.Maksimovs

tiesnesis N.Salenieks

tiesnesis A.Strupišs

tiesnese E.Vernuša

tiesnese M.Zāģere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Mitri,

atklātā tiesas sēde izskatīja civillietu sakarā ar SIA "Optimera Latvia" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 17.februāra spriedumu SIA "Optimera Latvia" prasībā pret Coface Austria Kreditversicherung AG filiāli Latvijas Republikā (šobrīd nosaukums - Compagnie francaise d' assurance pour le commerce exterieur Latvijas filiāle) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA "Optimera Latvia" (turpmāk arī apdrošinājuma ņēmēja) 2010.gada 7.janvārī cēlusi prasību pret Coface Austria Kreditversicherung AG filiāle Latvijas Republikā (turpmāk arī "Coface") par apdrošināšanas atlīdzības un likumisko procentu piedziņu, lūdzot piedzīt apdrošināšanas atlīdzību 1250,53 Ls, likumiskos procentus 27,76 Ls, kā arī noteikt, ka likumiskie procenti 11% atbilstoši Civillikuma 1765.pantam piedzenami par laiku no 2010.gada 5.janvāra līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp "Coface" kā apdrošinātāju un SIA "Optimera Latvia" kā apdrošinājuma ņēmēju 2008.gada 1.jūlijā noslēgts piegādātāja kredītrisku apdrošināšanas līgums, ar kuru noteikts kredītrisku apdrošināšanas segums SIA "Optimera Latvia" klientiem.

SIA "D.K. Eiro Būve", ar kuru apdrošinājuma ņēmēja bija noslēgusi pirkuma līgumu, nesamaksāja 1536,16 Ls par precēm, kas piegādātas laika posmā no 2009.gada 13.janvāra līdz 2009.gada 17.februārim.

SIA "Optimera Latvia" 2009.gada 24.februārī iesniedza "Coface" paziņojumu par SIA "D.K. Eiro Būve" kavētajiem maksājumiem, bet 2009.gada 21.jūlijā iesniedza attiecīgu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu. Taču "Coface" 2009.gada 20.oktobrī izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību atteica.

Prasītāja uzskata, ka "Coface" ir pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo apdrošināšanas līguma noteikumi ievēroti.

Tā kā apdrošināšanas segums ir 80 %, izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība ir 1250,53 Ls.

Savukārt likumiskie procenti 27,76 Ls aprēķināti par laiku no 2009.gada 21.oktobra līdz 2010.gada 4.janvārim.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1509., 1587., 1765.pantu un likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 24.panta pirmo un otro daļu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 20.decembra spriedumu SIA "Optimera Latvia" prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai apdrošināšanas atlīdzību 1232,15 Ls, valsts nodevu 155,80 Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 Ls. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[3] Apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta (t.i., par apdrošināšanas atlīdzības 1232,15 Ls piedziņu).

[4] Izskatījusi lietu sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2012.gada 17.februārī prasību noraidīja.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Starp pusēm pastāv strīds par to, vai SIA "Optimera Latvia" ievērojusi 2008.gada 1.jūlijā noslēgtā apdrošināšanas līguma noteikumus, piešķirot SIA "D.K. Eiro Būve" maksimālo kredītlimitu un vai atbildētājai ir pienākums izmaksāt prasītājai apdrošināšanas atlīdzību pēc minētā līguma (polises) noteikumiem par SIA "D.K. Eiro Būve" kavētajiem maksājumiem.

Pusēm ir atšķirīga izpratne par līguma noteikumu un terminu tulkojumu, tostarp par to, pēc kādiem kritērijiem vērtējama "apmierinoša tirdzniecības pieredze", kas ir "negatīva informācija" un "līgumsaistību pildīšanas disciplīna".

[4.2] Saskaņā ar apdrošināšanas līguma sadaļas "Speciālie noteikumi - Saraksts" 3.punktu "maksimālais kredītperiods" ir 150 dienas no rēķina izrakstīšanas. Tas ir maksimālais termiņš, ko apdrošinātais drīkst piešķirt rēķinu apmaksai saviem pircējiem apdrošināšanas līguma ietvaros.

Savukārt no SIA "Optimera Latvia" un SIA "D.K. Eiro Būve" 2008.gada 26.jūnijā noslēgtā līguma 3.1.punkta redzams, ka kredītperiods - rēķinu apmaksas termiņš, kuru prasītāja piešķīra SIA "D.K. Eiro Būve", bija 14 dienas. Lietā nav pierādījumu, ka SIA "Optimera Latvia" minēto termiņu (14 dienas) būtu pagarinājusi līdz 150 dienām, kas ir "maksimālais kredītperiods" saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

[4.3] No SIA "Optimera Latvia" grāmatvedības programmas izdrukas un prasītājas paskaidrojumos apelācijas sūdzībai ietvertajām SIA "D.K. Eiro Būve" pavadzīmju-rēķinu tabulām redzams, ka laikā no 2008.gada 30.jūnija līdz 2009.gada 10.janvārim no 35 izrakstītajām pavadzīmēm - rēķiniem 14 dienu laikā apmaksātas 12, tas ir, mazāk nekā puse. Prasītāja atzina, ka SIA "D.K. Eiro Būve" rēķinus nav apmaksājusi pirkuma līgumā noteiktajā termiņā.

Tādējādi atbildētāja pierādījusi savu iebildumu pamatotību, ka prasītājas kliente SIA "D.K. Eiro Būve" regulāri pieļāvusi maksājumu kavējumus, kas SIA "Optimera Latvia" bija zināms.

Saskaņā ar līguma noteikumiem rēķina apmaksa pat ar vienas dienas nokavējumu ir uzskatāma par kavētu maksājumu un līguma nepildīšanu, bet, ja šādi kavējumi ir regulāri, tā ir atzīstama par negatīvu tirdzniecības pieredzi.

[4.4] Ievērojot līgumā ietverto terminu definējumu, par nepamatotu un līgumam neatbilstošu ir atzīstams prasītājas arguments, ka līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" ir noteikti tikai divi kritēriji, saskaņā ar kuriem patstāvīgi piešķirt kredītlimitu (klientam jāatrodas Latvijā un klientam divpadsmit mēnešu laikā nedrīkst būt rēķini, kas apmaksāti ar kavējumu virs 150 dienām).

Prasītājas norādītais, ka apdrošināšanas līguma sadaļā "Riska modulis B3.04" kritēriji nav uzskaitīti tieši tādā veidā, kā norādīti atbildētājas apelācijas sūdzībā, atbilst patiesībai. Taču vienlaicīgi līgumā ir atsauce uz Vispārīgo noteikumu 11.punktā ietverto terminu definīcijām, kuras ir piemērojamas, lai iztulkotu riska modulī ietvertos terminus, līdz ar to prasītājas iebildums nevar tikt atzīts par pamatotu. Prasītāja ir sašaurinājusi līguma nosacījumus, līguma iztulkošanai nav piemērojusi tajā ietvertās terminu definīcijas, nepamatoti pieņemot, ka tās klienta pieļautie termiņu, kas samaksai par precēm noteikti pirkuma līgumos, kavējumi nav uzskatāmi par termiņa kavējumiem apdrošināšanas līguma izpratnē.

Atbilstoši līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta "b" apakšpunktam prasītājai nebija pamata noteikt pastāvīgu kredītlimitu SIA "D.K. Eiro Būve", jo no kontu izdrukām redzams, ka tirdzniecības pieredze ar šo klientu nevarēja tikt uzskatīta par apmierinošu. Prasītājai "negatīvā informācija" (līguma sadaļas "Vispārīgie noteikumi" 2.3.punkta "i" apakšpunkts, 11.punkts) bija jāpaziņo atbildētājai, ko SIA "Optimera Latvia" nav darījusi, jo uzskatīja, ka kritērijs tirdzniecības pieredzes novērtēšanai ir 150 dienu kredītperiods, nevis rēķinā norādītais rēķinu apmaksas termiņš.

Turklāt no SIA "Optimera Latvia" un SIA "D.K. Eiro Būve" līguma 4.6.punkta izriet, ka prasītāja kavētu maksājumu gadījumā bija pielīgusi sev tiesības pārtraukt preču piegādi, nepārdodot tās ar pēcmaksu, taču arī šīs tiesības prasītāja nav izmantojusi, lai gan tādējādi būtu varējusi nepieļaut situāciju, kurā neapmaksāto rēķinu skaits palielinās.

[4.5] Apdrošināšana pēc savas būtības ir līgums, ar kuru apdrošinātājs uzņemas saistību segt apdrošinātā nejaušus, no apdrošinātā gribas neatkarīgi radušos zaudējumus.

Civillikuma 1776.pants paredz, ka cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumus novērst, ievērojot pienācīgo rūpību (1646.p.).

[4.6] Lietas izskatīšanas gaitā guvis apstiprinājumu atbildētājas norādītais, ka prasītāja, piešķirot SIA "D.K.Eiro Būve" maksimālo kredītlimitu, nav ievērojusi līguma nosacījumus, līdz ar to apdrošinātājam bija pamats atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

[5] Kasācijas sūdzību par šo spriedumu iesniegusi SIA "Optimera Latvia", lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[5.1] Tiesa nepamatoti secinājusi, ka lietā ir strīds par "maksimālā kredītlimita" piešķiršanas nosacījumiem, jo saskaņā ar polisi netiek piešķirts "maksimālais kredītlimits".

[5.2] Tiesa nepamatoti devusi priekšroku atbildētājas līguma terminu un definīciju tulkojumam, kas nav balstīts uz polisē norādīto.

Līgumā minētās definīcijas un termini nav vērtēti kopsakarā ar visiem līguma noteikumiem.

Apdrošināšanas līgumā noteiktais jēdziens "maksimālais kredītperiods" nepareizi iztulkots kā preces apmaksas termiņš 14 dienās, lai gan tas ir 150 dienas pēc rēķina izrakstīšanas. Līdz ar to pavisam citādāk tiek saprasti nosacījumi, kad apdrošinājuma ņēmēja ir tiesīga saviem klientiem patstāvīgi noteikt kredītlimitu.

Savukārt "apmierinošu tirdzniecības pieredzi" varēja vērtēt un tā bija jāvērtē pēc apdrošināšanas līgumā minētajām vērtībām. Atbildētāja deva iespēju prasītājai pašai vērtēt, kas ir "apmierinoša tirdzniecības pieredze", nepaskaidrojot, kā to darīt. Turklāt atbildētāja pati atšķirīgi skaidro apdrošināšanas līgumā minētā termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" jēgu.

Jāņem vērā, ka celtniecības nozarē ir raksturīgi rēķinu apmaksas ilgstošāki kavējumi.

Nav vērtēts līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" "otrais nosacījums" patstāvīgi noteiktā limita piešķiršanai: visiem "parādiem" saskaņā ar jebkuru pirkuma līgumu 12 mēnešu laikā pirms piegādes, preču nosūtīšanas vai pakalpojumu izpildes jābūt nomaksātiem "maksimālā kredītperioda" laikā. Nosacījums, uz kuru pamatots atteikums ("apmierinošas tirdzniecības pieredzes" vērtējums), ir pārāk vispārīgs, salīdzinot ar minēto "otro nosacījumu".

[5.3] Tiesa spriedumā norādījusi, ka prasītāja nav izmantojusi pielīgto tiesību kavētu maksājumu gadījumā pārtraukt preču piegādi pircējai SIA "D.K.Eiro Būve", taču apdrošinātājas atteikumā šāds apstāklis nav minēts kā kritērijs neapmierinošai tirdzniecības pieredzei.

"Coface" 2009.gada 20.oktobra atteikumā izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav norādījusi nevienu "negatīvas informācijas" gadījumu, par kuru SIA "Optimera Latvia" būtu pienākums paziņot. Tādējādi tiesai nebija iemesla atsaukties uz "negatīvu informāciju".

Senāts jau 2003.gada 3.decembra spriedumā lietā Nr.SKC- 584 atzinis, ka tiesai jāpārbauda apdrošinātāja konkrētā atteikuma motivējums, nevis citi apstākļi, kas minēti tiesvedības laikā.

[5.4] Tiesa kļūdaini uzskatījusi, ka "neapmierinoša tirdzniecības pieredze" uzskatāma par "negatīvu informāciju". Līgumā tas nav minēts. Secinājums, ka "negatīva informācija" ir jebkurš kavēts maksājums, neatbilst apdrošināšanas līgumā noteiktajai "negatīvas informācijas" definīcijai, jo tajā nav iekļauts "kavēts maksājums", savukārt ar "kavētu maksājumu" netiek saprasta "negatīva informācija". Abi jēdzieni izslēdz viens otru.

[5.5] Tiesa atsaukusies uz "līgumsaistību pildīšanas disciplīnu", taču spriedumā nav pamatojuma, kāpēc tas uzskatīts kā nosacījums kredītlimita piešķiršanai. Līguma sadaļas "Zaudējumu modulis" 1.punktā norādīts, kas saprotams ar saistību nepildīšanu konkrētā apdrošināšanas līguma izpratnē, proti, pircēja parādu nesamaksāšana līdz maksimālā kredītperioda (150 dienas) beigām.

[5.6] Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1646.pantu, konstatējusi vieglu neuzmanību, lai gan likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 24.panta trešajā daļā noteikts, ka apdrošinātājam ir pienākums izmaksāt atlīdzību, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījusi apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, labuma guvēja vai trešās personas viegla neuzmanība un ja tas nav pretrunā ar apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas līgumā nav minēts, ka vieglas neuzmanības gadījumā tiek zaudētas tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

[5.7] Apdrošinātāja pati sagatavojusi noteikumus un tiem pievienotos moduļus (tie ir standarta noteikumi, kas katrā valstī pieejami savā valodā), turklāt noteikumi un moduļi ir tulkojumi, kas ne vienmēr ir precīzi un saprotami. Tāpēc, interpretējot konkrētā apdrošināšanas līguma noteikumus, ir jāpiemēro contra proferentem princips, atbilstoši kuram neskaidri līguma noteikumi interpretējami par sliktu tam, kurš tos rakstījis. Nav pieļaujama situācija, ka atbildētājas iztulkotie, neskaidrie līguma noteikumi tiek interpretēti par labu apdrošinātājai, kurai kā savas nozares speciālistei bija labāk zināms, ko nepieciešams norādīt līgumā, lai tas pareizi tiktu izpildīts un nerastos strīdi par lietoto vārdu un definīciju izpratni.

[5.8] Tiesa, taisot spriedumu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu un 193.panta piekto daļu.

[6] Paskaidrojumos par kasācijas sūdzību atbildētāja norādījusi argumentus, lūgdama prasītājas kasācijas sūdzību kā nepamatotu noraidīt.

[7] Kasācijas instances tiesas sēdē prasītājas pārstāve kasācijas sūdzību uzturēja, bet atbildētājas pārstāvis to lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Augstākās tiesas Civillietu departaments atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[8.1] Saskaņā ar likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 1.panta 5.punktu apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, savukārt apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Coface Austria Kreditversicherung AG Latvijas filiāle kā apdrošinātāja un SIA "Optimera Latvia" kā apdrošinājuma ņēmēja 2008.gada 1.jūlijā noslēdza piegādātāja kredītrisku apdrošināšanas līgumu (polisi) GAC Nr.890001004, kura preambulas 2.punktā noteikts, ka līgums sastāv no:

  1. šā dokumenta un Saraksta 9.punktā uzskaitītajiem Moduļiem,

  2. Vispārīgajiem noteikumiem,

  3. apdrošinājuma ņēmējas iesniegtā apdrošināšanas seguma pieteikuma, kas ir šī līguma pamatā.

Apdrošināšanas līguma sadaļas "Speciālie noteikumi - saraksts" 1.1.punktā noteikts, ka apdrošinātais darbības veids ir būvmateriālu vairumtirdzniecība.

Saskaņā ar līguma sadaļas "Vispārīgie noteikumi" 1.1.1.punktu kredītrisku apdrošināšana attiecas uz visiem neapstrīdētajiem parādiem, kas rodas šajā līgumā paredzēto darījumu rezultātā ar nosacījumu, ka preču piegāde vai nosūtīšana vai pakalpojumu sniegšana ir veikta šī līguma darbības laika ietvaros un attiecīgie rēķini ir nosūtīti pircējam rēķina maksimālā izrakstīšanas perioda laikā.

Maksimālais rēķina izrakstīšanas periods preču pārdošanas darījumos piecas dienas, sākot no piegādes datuma (Speciālie noteikumi - saraksts 4.punkts).

Savukārt minētā līguma sadaļas "Zaudējumu modulis A 2.02" 1.punktā "Apdrošinātais risks" puses noteikušas, ka saskaņā ar šo līgumu tiek segta parādu nemaksāšana apdrošinājuma ņēmējai gadījumos, kad nemaksāšana ir tikai un vienīgi tās pircēja "komerciālā riska" finansiālās neveiksmes rezultāts sakarā ar: a) apdrošinājuma ņēmējas pircēja maksātnespēju, b) apdrošinājuma ņēmējas pircēja "saistību nepildīšanu"- pircējs nav pilnībā nomaksājis savu parādu apdrošinājuma ņēmējai līdz maksimālā kredītperioda beigām un nemaksāšanas iemesls nav strīds vai risks, kas izslēgts no apdrošināšanas seguma.

Maksimālais kredītperiods -150 dienas no rēķina izrakstīšanas par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem (Speciālie noteikumi-saraksts 3.punkts).

[8.2] Kārtību un nosacījumus kredītlimita noteikšanai apdrošinājuma ņēmējas pircējam reglamentē līguma sadaļa "Riska modulis B3.04".

Kredītlimitu var noteikt gan apdrošinātāja, gan apdrošinājuma ņēmēja.

Ja kredītlimita noteikšana pircējam tiek pieprasīta apdrošinātājai, tad apdrošinājuma ņēmējai ir pienākums paziņot jebkādu negatīvu informāciju un par jebkādu kavētu maksājumu, kuram maksimālais kredītperiods izbeidzies pieprasījuma iesniegšanas dienā ("Riska modulis B3.04." 2.3.punkts).

Savukārt, ja kredītlimitu, kas nepārsniedz pastāvīgi noteikto kredītlimitu 4000 Ls, saviem pircējiem nosaka pati apdrošinājuma ņēmēja, tad vispirms jāievēro līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta pirmās daļas noteikumi. Proti, 1) pircējam jāatrodas Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, 2) visiem parādiem saskaņā ar jebkuru pirkuma līgumu, ko pircējs varētu būt apdrošinājuma ņēmējai parādā divpadsmit mēnešu laikā pirms piegādes, preču nosūtīšanas vai pakalpojuma izpildes, jābūt nomaksātiem maksimālā kredītperioda laikā. Apdrošināšanas segums šādā gadījumā ir 80 %.

Tas nozīmē, ka tad, ja pircējs neatrodas kādā no minētajām valstīm vai iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējis maksājumus virs 150 dienām, apdrošinājuma ņēmējai nav tiesību pašai noteikt kredītlimitu.

Līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka apdrošinājuma ņēmēja pati var noteikt kredītlimitu pastāvīgi noteiktā kredītlimita ietvaros, balstoties uz apmierinošu tirdzniecības pieredzi ar pircēju divpadsmit mēnešu laikā pirms preču nosūtīšanas vai piegādes, kā lielāko nomaksāto bilanci pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, tai pieskaitot 25 %.

Tātad minētais punkts paredz, kādam pircējam un par kādu summu apdrošinājuma ņēmēja ir tiesīga pārdot preci ar pēcapmaksu.

Apdrošināšanas līguma sadaļas "Vispārīgie noteikumi" 2.1.1.punkts paredz, ka apdrošinājuma ņēmējai, piešķirot kredītu saviem pircējiem, jāievēro pienācīga piesardzība attiecībā gan uz kredīta summu, gan termiņu, un visi darījumi, ko sedz šis līgums, jāveic ar tādu pašu rūpību un apdomību, kā tiktu veikti neapdrošināti darījumi.

No minētā secināms, ka gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmēja, piegādājot preces ar pēcapmaksu, izlēmusi pati noteikt pircējam kredītlimitu, tai rūpīgi jāizvērtē sadarbība ar šo pircēju iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, lai apzināti neizraisītu apdrošinātā riska (pircējs parādu nesamaksā līdz maksimālā kredītperioda beigām) iestāšanos. Proti, ir jāizvērtē pircēja objektīvā maksātspēja un turpmāko saistību neizpildes varbūtība.

Apdrošinātāja ir apdrošinājusi kredītrisku, apņemoties segt parādus pircēja finansiālās neveiksmes gadījumā, nevis uzņēmusies saistību pircēja vietā veikt maksājumus. Ņemot vērā konkrētajā gadījumā apdrošināto risku, iepriekš minētie līguma noteikumi būtībā kalpo par garantu tam, lai pati apdrošinājuma ņēmēja neveicinātu apdrošinātā riska iestāšanos, piemēram, pārdodot preces pircējam, par kuru jau iepriekš ir zināms, vai tam būtu jāzina (jāparedz), ka pircējs nesamaksās (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKC - 44 9.1.un 9.2.punktu, 2014.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC- 118 7.2.punktu).

[8.3] Lietā strīds ir par to, vai apdrošinājuma ņēmēja, piegādājot preces ar pēcapmaksu pircējai SIA "D.K. Eiro Būve", bija tiesīga patstāvīgi noteikt kredītlimitu.

Atbildētājas ieskatā, prasītāja nav ievērojusi līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta b) apakšpunkta noteikumus, jo tirdzniecības pieredze ar pircēju SIA "D.K. Eiro Būve" pirms kredītlimita noteikšanas nebija apmierinoša, kas arī norādīts kā apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma pamats.

Termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" skaidrojums apdrošināšanas līgumā nav dots. Tāpat līgumā nav minēti nekādi kritēriji vai nosacījumi "apmierinošas tirdzniecības pieredzes" noteikšanai, kā arī nav paredzēti noteikumi, kuriem pastāvot, tirdzniecības pieredze vairs nevar tikt atzīta par apmierinošu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pusēm ir atšķirīgi viedokļi par minētā jēdziena saturu, kas arī atbilst lietas materiāliem.

Atbilstoši spriedumā konstatētajiem apstākļiem, laika posmā no 2008.gada 30.jūnija līdz 2009.gada 10.janvārim SIA "Optimera Latvia " piegādājusi preci SIA " D.K. Eiro Būve" pēc 35 pavadzīmēm - rēķiniem, no kuriem pirkuma līgumā noteiktajā 14 dienu termiņā apmaksāti 12 rēķini.

Tiesa secinājusi, ka rēķinu apmaksa pat ar vienas dienas nokavējumu uzskatāma par kavētu maksājumu un līguma nepildīšanu, bet, ja šādi kavējumi ir regulāri, tad tā atzīstama par negatīvu tirdzniecības pieredzi.

Konstatējot regulārus rēķinu samaksas kavējumus no SIA "D.K. Eiro Būve" puses, apelācijas instances tiesa pareizi secinājusi, ka šāda maksājumu disciplīna neliecina par apmierinošu tirdzniecības pieredzi, pamatojoties uz kuru prasītāja varēja pieņemt pozitīvu lēmumu par sadarbības turpināšanu ar pircēju uz atliktā maksājuma nosacījumiem un piešķirt patstāvīgi noteikto kredītlimitu. Tiesa pamatoti, atsaukdamās uz Vispārīgo noteikumu 11.punktā ietvertajām jēdzienu definīcijām, nozīmi piešķīrusi tieši klientes maksājumu disciplīnai, proti, rēķinu samaksas termiņiem, jo saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem kavēts maksājums ir tad, kad parāds nav samaksāts pirkuma līgumā norādītajā datumā, valūtā un vietā. Konkrētajā gadījumā SIA "D.K. Eiro Būve" kredītperiods - termiņš, kurā jāveic samaksa par preci bija 14 dienas, kas regulāri tika kavēts. Nevar runāt par apmierinošu tirdzniecības pieredzi, kad pircējs regulāri kavē līgumsaistību izpildi un ir parādā pārdevējam par saņemto preci (no 35 piegādēm mazāk par pusi kliente ir apmaksājusi rēķinā noteiktajā termiņā) vai nepilda tiešā debeta līguma saistības, notiek pastiprināta maksājumu pasliktināšanās, kas apdrošināšanas līguma izpratnē ir negatīva informācija, kuru apdrošinājuma ņēmējai ir pienākums nekavējoties ziņot apdrošinātājai.

Šādus secinājumus attiecībā uz līgumā ietvertā jēdziena "apmierinoša tirdzniecības pieredze" skaidrojumu Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, atzinis par pareiziem arī citās tiesisko un faktisko apstākļu ziņā līdzīgās lietās (sk. Senāta rīcības sēdes 2013.gada 18.decembra lēmumu lietā Nr.SKC- 692 par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 26.marta spriedumu lietā Nr.C30369310 un Senāta rīcības sēdes 2013.gada 18.decembra lēmumu lietā Nr.SKC-1008 par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 20.jūnija spriedumu lietā Nr.C30505610).

[8.4] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav pareizi izpratusi jēdzienu "maksimālais kredītperiods" un ka SIA "Optimera Latvia" tirdzniecības pieredze ar SIA "D.K. Eiro Būve" bija apmierinoša, jo visi rēķini tika samaksāti maksimālajā kredītperiodā -150 dienās, kam Augstākās tiesas Civillietu departaments nepiekrīt tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Maksimālais kredītperiods ir apdrošināšanas līgumā paredzētais maksimālais termiņš, līdz kuram apdrošinājuma ņēmēja ir tiesīga noteikt atlikto maksājumu, un parāda nesamaksāšana šajā termiņā (150 dienās) ir apdrošinātais risks (līguma sadaļa "Zaudējumu modulis A2.02" 1.punkts). Citiem vārdiem, ja parāds netiek samaksāts 150 dienās (maksimālajā kredītperiodā) un ir ievēroti visi pārējie nosacījumi, iestājas apdrošināšanas gadījums. Tātad tas ir lielums, kas attiecas uz apdrošināto risku. Savukārt par tirdzniecības pieredzi starp apdrošinājuma ņēmēju un tās klientu var spriest pēc tā, kā šīs personas pilda piegādes pirkuma līguma saistības. Proti, pirms piegādes apdrošinājuma ņēmējai ar pienācīgu apdomību un rūpību ir jāizvērtē, kā klients ir pildījis līdzšinējās saistības, vai maksājumu disciplīna bijusi apmierinoša, kas var liecināt par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību. Neatkarīgi par kādu maksimālo kredītperiodu vienojušās apdrošinājuma līguma slēdzējas, pircējam (klientam) ir saistoši pirkuma līgumā noteiktie samaksas termiņi. Pirkuma līgumā noteikto saistību izpildīšanas disciplīna ir mēraukla pircēja finansiālajām iespējām un maksātspējai, kas apdrošinājuma ņēmējai bija jāizvērtē, pirms noteikt klientam kredītlimitu pastāvīgi noteiktā limita ietvaros. Prasītāja, nosakot klientam rēķinu apmaksai tieši 14 dienu termiņu un nevis divus ar pusi mēnešus, būtībā ir paudusi savu attieksmi par tai pieņemamu tirdzniecības praksi. Apgalvojumam kasācijas sūdzībā, ka apdrošināšanas līgumā noteiktais "maksimālais kredītperiods" (kas turklāt, pusēm vienojoties, līguma darbības laikā var tikt mainīts) ir kritērijs klienta maksājumu disciplīnas (tirdzniecības pieredzes) izvērtēšanai, nav loģiska pamatojuma. Tas neatbilst nedz pušu starpā noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, nedz apdrošināšanai kā tādai, kuras "pamatā ir nejaušību (neuzmanības) izraisītu seku neitralizēšana" (sk. K.Torgāns. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti. 1999.-2008. Rīga: Tiesu manu aģentūra, 2009, 568.lpp.) un šī nejaušība iepriekš nevar būt paredzama.

[8.5] Kasācijas sūdzībā nepamatoti norādīts, ka tiesa nepareizi konstatējusi strīda esamību par prasītājas tiesībām piešķirt SIA "D.K.Eiro Būve" "maksimālo kredītlimitu".

Kā jau šī sprieduma 8.3.punktā norādīts, lietā ir strīds par to, vai apdrošinājuma ņēmēja, piegādājot preces ar pēcapmaksu pircējai SIA "D.K.Eiro Būve", bija tiesīga patstāvīgi noteikt kredītlimitu. No apelācijas instances tiesas sprieduma nepārprotami izriet, ka tiesa ir analizējusi līguma noteikumus kopsakarā ar konkrētās lietas apstākļiem un, izmantojot līgumā ietvertās definīcijas, tulkojusi līgumu, vienlaikus izvērtējot, vai prasītāja ir izpildījusi apdrošināšanas līguma noteikumus, nosakot klientei SIA "D.K.Eiro Būve" kredītlimitu pastāvīgi noteiktā kredītlimita ietvaros. Tātad tiesa pareizi konstatējusi strīda esamību un ir to izšķīrusi. Spriedumā ierakstītais "maksimālais kredītlimits" tiesas argumentu pamatotību neietekmē.

[8.6] Tiesa spriedumā nav konstatējusi apdrošinājuma ņēmējas vieglu neuzmanību. Tāpēc atsauce kasācijas sūdzībā uz likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 24.panta trešo daļu (apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījusi apdrošinājuma ņēmēja viegla neuzmanība) ir nevietā.

[8.7] Noslēdzot līgumu, apdrošinājuma ņēmēja apliecinājusi, ka ir saņēmusi visas līguma daļas, iepazinusies ar tām un piekrīt tām (Speciālie noteikumi - saraksts, pēdējais teikums, sk. lietas 11.lpp.).

Var piekrist, ka puses ir noslēgušas sarežģītas struktūras līgumu, taču tajā ietverto noteikumu saturs, tostarp pušu tiesības un pienākumi, kā arī atbildība par līguma noteikumu nepildīšanu ir skaidri formulēta un nav divējādi saprotama (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 5.marta spriedums lietā Nr.SKC- 44). Turklāt prasītāja pārstāve kasācijas instances tiesas sēdē apstiprināja, ka atbildētāja bija izskaidrojusi līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.(b).punktā noteikto kredītlimita aprēķināšanas principu. Līdz ar to kā nepamatoti noraidāmi kasācijas sūdzības argumenti, ka līguma noteikumi ir neskaidri, tādēļ, tos interpretējot, bija jāpiemēro contra proferentem princips un apdrošinātājai, kura sagatavojusi un tulkojusi līguma noteikumus, vajadzēja izteikties konkrētāk, lai nerastos strīdi par lietoto vārdu un definīciju izpratni.

[8.8] Konstatējot, ka līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta otrās daļas b)apakšpunkta nosacījums par apmierinošu tirdzniecības pieredzi konkrētajā gadījumā netika ievērots, secināms, ka SIA "Optimera Latvia" noteikt SIA "D.K.Eiro Būve" kredītlimitu nebija tiesības. Saskaņā ar apdrošināšanas līguma sadaļas "Vispārīgie noteikumi" 1.2.3.punkta ii) apakšpunktu līgums nesedz zaudējumus, ja apdrošinājuma ņēmēja nav ievērojusi kādus noteikumus, kas var būt piesaistīti kredītlimitam.

Līdz ar to prasība par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu pamatoti noraidīta.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 1.punktu, Augstākās tiesas Civillietu departaments

n o s p r i e d a

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 17.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese A.Vītola

Tiesnese A.Briede

Tiesnese V.Cīrule

Tiesnese A.Čerņavska

Tiesnese I.Garda

Tiesnesis V.Jonikāns

Tiesnesis A.Keišs

Tiesnese Ļ.Kušnire

Tiesnesis V.Maksimovs

Tiesnesis N.Salenieks

Tiesnesis A.Strupišs

Tiesnese E.Vernuša

Tiesnese M.Zāģere

Sprieduma pilns teksts sastādīts 19.11.2014.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu

Andas Vītolas, Aigara Strupiša, Ļubovas Kušnires, Valerijana Jonikāna,

Vandas Cīrules, Aivara Keiša

A T S E V I Š Ķ Ā S D O M A S

lietā Nr. SKC-33

Rīgā 2014.gada 2.decembrī

[1] Civillietu departaments 2014.gada 8.oktobrī taisīja spriedumu, ar kuru atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 17.februāra spriedumu SIA "Optimera Latvia" prasībā pret Coface Austria Kreditversicherung AG filiāli Latvijas Republikā (šobrīd nosaukums - Compagnie francaise d'assurance pour le commerce exterieur Latvijas filiāle) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Nepiekrītam spriedumam turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[2] Izskatāmajā lietā bija strīds par kredītrisku apdrošināšanas līguma izpratni un iztulkošanu, proti, par jēdziena "apmierinoša tirdzniecības pieredze" saturu.

[3] Civillietu departaments spriedumā konstatēja, ka līguma noteikumi ir skaidri formulēti un nav divējādi saprotami (sk. sprieduma [8.7]). Taču no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja tiesvedības laikā izteikusi četrus termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" dažādus skaidrojuma variantus (sk. lietas 82.,83.,85.,109.lpp.), bet atbildētāja - piecus atšķirīgus variantus (sk. lietas 43.,44., 62.,63.,98.lpp.).

Šādos apstākļos, it īpaši, kad pat atbildētāja - profesionāla apdrošināšanas tirgus dalībniece tiesvedības gaitā ir izmantojusi piecus dažādus pašas sastādītajā līgumā lietotā jēdziena skaidrojumus, nav pamata nosaukt līguma noteikumus par skaidri formulētiem un viennozīmīgi saprotamiem.

Apelācijas instances tiesa strīdīgos līguma noteikumus nav iztulkojusi, līguma tiesisko pamatu un mērķi nav noskaidrojusi, spriedumā norādījusi vienīgi to, kas, tās ieskatā, ir "negatīva tirdzniecības pieredze".

Tiesai bija jāpiemēro Civillikuma noteikumi par darījumu iztulkošanu, kā arī citi tiesību avoti. Gadījumā, ja saskaņā ar Civillikuma 1504.-1505.pantu līdzēju patieso nodomu nevar noskaidrot un no darījuma izriet dažādu iztulkojumu iespējas, tiesai jāpiemēro Civillikuma 1507.-1509.pants. Turklāt, ņemot vērā, ka strīdīgais darījums ir komercdarījums, jāņem vērā arī komerctiesību doktrīna par komercdarījumu iztulkošanu.

Prasītāja kasācijas sūdzībā atsaukusies uz contra proferentem principu, saskaņā ar kuru šaubas par līguma noteikuma nozīmi tulkojamas par sliktu attiecīgā noteikuma sastādītājam. Ņemot vērā to, ka strīdīgos apdrošināšanas līguma noteikumus sastādījusi atbildētāja, kura turklāt ir profesionāla apdrošināšanas tirgus dalībniece, šā principa piemērošana konkrētajā situācijā, kad līguma sastādītājai vien ir piecas dažādas viena un tā paša līguma noteikuma interpretācijas, atbilstu gan Civillikuma 1508. un 1509.pantiem, gan arī nebūtu pretrunā ar Civillikuma 1.pantu.

Arī Civillietu departaments spriedumā nav norādījis nevienu tiesību normu, kura izmantota vai būtu jāizmanto darījuma iztulkošanā.

[4] Nevar piekrist Civillietu departamenta sprieduma [8.3] punktā izteiktajiem secinājumiem par līguma iztulkošanu pēc būtības, proti, par kredītrisku apdrošināšanas līguma sadaļas "Riska modulis B03.04" 1.1.punkta b) apakšpunktā minētā nedefinētā termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" skaidrojumu un tā noteikšanas kritērijiem.

Apelācijas instances tiesas izpratnē "apmierinoša tirdzniecības pieredze" nepastāv, ja ir regulāra maksājumu termiņu kavēšana, pat, ja nokavējums ir viena diena.

Civillietu departaments spriedumā pareizi atzinis, ka līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punkta b) apakšpunktā norādītais jēdziens "apmierinoša tirdzniecības pieredze" ir saistāms ar apdrošinājuma ņēmējas pienākumu novērtēt pircēja, kuram tiek piešķirts kredītlimits, objektīvo maksātspēju un turpmāko saistību neizpildes varbūtību.

Savukārt kā pircēja objektīvās maksātspējas un turpmāko saistību neizpildes varbūtības novērtēšanas kritērijus Civillietu departaments spriedumā norādījis (sk. sprieduma [8.3], [8.4] ):

  1. tiešā debeta līguma saistību izpildi,

  2. rēķinu apmaksu pirkuma līgumā noteiktajā 14 dienu kredītperiodā,

  3. "pastiprināta maksājumu pasliktināšanās" neesamību.

Šo triju kritēriju izvirzīšanai, lai konkretizētu jēdzienu "apmierinoša tirdzniecības pieredze, nav pamata turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4.1] Tiešais debets ir norēķinu veids, ar kura palīdzību tiek nodrošināta automātiska rēķinu apmaksa. Apdrošinājuma ņēmēja ar pircēju SIA "D.K.Eiro Būve" tiešā debeta līgumu nav slēgusi, jo puses 2008.gada 26.jūnijā noslēgtajā komerciālā pirkuma līgumā vienojās par preču piegādi ar pēcapmaksu, kas ir pavisam cits norēķinu veids. Tādējādi izskatāmajā lietā tiešā debeta līguma saistību izpilde vispār nevar kalpot par kritēriju apdrošināšanas līgumā nedefinētā termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" skaidrojumam.

[4.2] Nevar piekrist Civillietu departamenta secinājumam, ka kredītrisku apdrošināšanas līgumā minētā "apmierinoša tirdzniecības pieredze" var būt tikai tad, ja pircēja rēķinus samaksā komerciālā pirkuma līgumā noteiktajā 14 dienu termiņā. Šis viedoklis pamatots ar šādiem apsvērumiem:

  1. SIA "Optimera Latvia" galvenais darbības veids ir būvmateriālu vairumtirdzniecība. Ja SIA "Optimera Latvia" pircēji izsniegtos rēķinus apmaksā komerciālā pirkuma līgumā noteiktajā termiņā, zūd jēga un mērķis piegādātāja kredītrisku apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas maksāšanai apdrošinātājai. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas mērķis ir kredītrisku novēršana, turklāt kredītrisku rada nevis vienkārši maksājumu disciplīnas neievērošana, bet gan pircēja maksātspējas problēmas.

  2. ja pircējs rēķinus samaksā komerciālā pirkuma līgumā noteiktajā termiņā, nav nekādas nepieciešamības vērtēt pircēja turpmāko saistību neizpildes varbūtību sakarā ar maksātnespējas risku. Turklāt rēķinu apmaksa līgumā noteiktajā termiņā automātiski un viennozīmīgi izslēdz iespēju, ka var būt "notikusi pastiprināta maksājumu pasliktināšanās".

  3. slēdzot līgumu, apdrošinātāja ir zinājusi par faktisko situāciju ar maksājumu kavējumiem Latvijas būvmateriālu tirgū. Prasītājas aizpildītās un atbildētājai iesniegtās Globalliance pieteikuma anketas, kura ir apdrošināšanas līguma sastāvdaļa un uz kuras pamata ir noslēgts apdrošināšanas līgums, "L" sadaļā (sk. lietas 33.lpp.) ir norādīts, ka norunātais apmaksas termiņš ir 14 - 60 dienas, vidēji 30 dienas, taču faktiskais apmaksas termiņš vidēji ir 40 dienas. Turklāt atbildētājai kā profesionālam tiesisko attiecību dalībniekam bija jāzina, ka informācija par kredītriskiem ir publiski pieejama (sk. Creditreform Latvijā SIA kredītmenedžmentu pētījums 2009.g., www.creditreform.lv/files/3775Petijums2009.pdf.). Saskaņā ar minēto informāciju Latvijā komercdarījumos starp juridiskajām personām būvmateriālu vairumtirdzniecības nozarē 2008.gadā (t.i. gadu pirms neapmaksātajām preču piegādēm konkrētajā lietā) vidējais maksājumu kavējumu ilgums bija 45,8 dienas, ilgākais - 75,5 dienas. Šādā situācijā nav pamata uzskatīt vienas dienas kavējumu par neapmierinošu tirdzniecības pieredzi, pat ja šādi kavējumi ir bijuši vairāki.

  4. maksājumu kavējumi var būt īslaicīgi un ilgstoši. Neliels (īslaicīgs) rēķina apmaksas kavējums vairāk norāda uz pircēja maksājumu disciplīnas, nevis maksātspējas problēmām. Maksājuma kavējums pats par sevi nedod objektīvu pamatu izdarīt tūlītēju secinājumu par pircēja maksātspēju. Konkrētajā gadījumā puses anketā, kura ir līguma sastāvdaļa, skaidri noteikušas, kad pircēja maksājuma kavējums ir būtisks un neattaisnojams, proti, ja tas ir ilgāks par 90 dienām, kas nozīmē, ka katrā ziņā pastāv pircēja maksātnespējas risks. Uz to norāda sadaļas nosaukums "Riskantie parādi" (sk. Globalliance pieteikuma anketa "O" sadaļa, lietas 34.lpp.). Šāda termiņa noteikšana atbildētājas sastādītajā līgumā norāda, ka tā piešķir nozīmi šim 90 dienu termiņam kā tādam, kurš norāda uz paaugstinātu risku. Šis līgumā noteiktais termiņš bija jāņem vērā tiesai, nosakot jēdziena "apmierinoša tirdzniecības pieredze" saturu.

  5. kā kasācijas instances tiesas sēdē norādīja prasītājas pārstāve, SIA "Optimera Latvia" savā praksē pieļauj rēķinu apmaksas kavējumu līdz 70 dienām. Pēc šā termiņa pārsniegšanas pret kavētājiem tiek celtas prasības tiesā vai šķīrējtiesā. Tas norāda, ka pārdevējs, kurš ir profesionāls būvmateriālu tirgus dalībnieks, nesaskata paaugstinātu nemaksāšanas risku darījumos, kuru apmaksas kavējums nepārsniedz 70 dienas. Arī šis termiņš bija jāņem vērā tiesai, nosakot jēdziena "apmierinoša tirdzniecības pieredze" saturu.

  6. līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" noteikumi neierobežo apdrošinājuma ņēmējas tiesības piegādāt preces ar pēcapmaksu pircējam, kuram bijuši maksājumu kavējumi, bet gan noteic, ka šī iepriekšējā sadarbība un maksājumu disciplīna ir izvērtējama, lai apzināti neizraisītu apdrošināšanas riska (pircējs parādu nesamaksā līdz maksimālā kredītperioda, kas ir 150 dienas no rēķina izrakstīšanas, beigām) iestāšanos.

  7. ja pieņemtu, ka skaidrojums par apmierinošu tirdzniecības pieredzi (rēķini samaksāti līgumā noteiktā termiņā) ir pareizs, nedz no tiesas, nedz Civillietu departamenta sprieduma nav saprotams, kādēļ līguma sadaļas "Riska modulis B3.04" 1.1.punktā vispār iekļauts pirmais nosacījums "visiem parādiem iepriekšējo 12 mēnešu laikā jābūt samaksātiem 150 dienās", kas nepārprotami pārsniedz komerciālā pirkuma līgumā minēto 14 dienu rēķinu apmaksas termiņu.

Civillietu departaments atzīdams, ka "apmierinoša tirdzniecības pieredze" ir tad, ja rēķini samaksāti komercdarījumā noteiktajā termiņā, nav ņēmis vērā objektīvos kritērijus, proti, tirgus situāciju komercdarījumos starp juridiskajām personām Latvijā attiecīgajā nozarē un komercdarījumu praksi.

Prasītāja tiesvedības laikā vairākas reizes uzsvērusi, ka būvmateriālu vairumtirdzniecības nozarei raksturīgi ilgāki maksājumu kavējumi. Kasācijas instances tiesas sēdē prasītājas pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā tirgū pastāvošo tendenci kavēt maksājumus, praksē ir pieņemts pēcapmaksas darījumos noteikt īsāku rēķinu apmaksas termiņu, nekā piegādātājs faktiski var atļauties, apzinoties, ka saistības šajā termiņā var tikt neizpildītas. Nosakot pirkuma līgumā ilgāku rēķinu apmaksas termiņu, nav garantijas, ka saistības noteikti tiks izpildītas laikā un maksājumu kavējumu nebūs.

Preču piegāde ar pēcapmaksu sekmē piegādātāja pārdošanas apjoma pieaugumu, nostiprinot konkurētspēju tirgū. Tas, cik piegādātājs savā kredītpolitikā atļaujas būt liberāls vai konservatīvs, ietekmē klientu skaitu, apgrozījumu, konkurētspēju un arī peļņu. Ja tirgū vidējais maksājumu kavējums būvmateriālu vairumtirdzniecības nozarē Latvijā 2008.gadā bija 45,8 dienas, atteikšanās piegādāt preces pircējam, kurš maksājumu nav veicis pirkuma līgumā noteiktajā 14 dienu laikā, padarītu pārdevēju konkurētnespējīgu salīdzinājumā ar citiem pārdevējiem. Tā arī ir tirgus specifika.

Lai apzināti neizraisītu apdrošinātā riska iestāšanos, turpinot piegādāt preces ar pēcapmaksu pircējam, kurš pieļāvis maksājumu kavējumu, objektīvi izvērtējama konkrētā pircēja rēķinu apmaksas disciplīna, tostarp maksājumu kavējumu ilgums un apjoms.

"Coface polises administrēšanas vadlīnijās", kas izstrādātas, lai pārskatāmā formā sniegtu papildu informāciju par apdrošināšanas polisi (standarta noteikumi, katrā valstī tulkoti savā valodā), ir iekļauti arī noteikumi par patstāvīgi noteiktā kredītlimita administrēšanu. Proti, tai ir jābalstās uz "pozitīvu tirdzniecības pieredzi" un tā var tikt piemērota pircējiem, ar kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi sadarbība un kas kavējuši maksājumus ilgāk par 30 dienām (www.coface.lv/content/downloady/...coface+Polices+ vadlīnijas+LV.pdf.)). Tas nozīmē, ka apdrošinātāja pati "pozitīvu tirdzniecības pieredzi" definējusi kā tādu, kad var būt maksājumu kavējumi, bet tie nav ilgāki par 30 dienām. Tātad nav saskatītas maksātspējas problēmas gadījumos, kad pieļauti nelieli (īslaicīgi) maksājumu kavējumi.

Līdz ar to Civillietu departamenta sprieduma rezultātā izveidojusies situācija, kad par "apmierinošu tirdzniecības pieredzi" atzīta tāda, kad nav maksājumu kavējumu, savukārt "pozitīva tirdzniecības pieredze", kurai, spriežot pēc nosaukuma, neapšaubāmi būtu jābūt labākai par apmierinošu, pieļauj maksājumu kavējumus līdz 30 dienām. Šāda situācija ir neloģiska un pretrunā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

[4.3] Civillietu departaments atzinis, ka nevar runāt par "apmierinošu tirdzniecības pieredzi", jo notikusi "pastiprināta maksājumu pasliktināšanās". Tajā pašā laikā nedz apgabaltiesas spriedumā, nedz Civillietu departamenta spriedumā nav norādīti apstākļi, uz kuriem attiecināta "pastiprināta maksājumu pasliktināšanās".

No lietas materiāliem redzams, ka SIA "D.K.Eiro Būve" ilgākais maksājuma kavējums - 62 dienas bija pēc diviem 2008.gada 10.septembrī izsniegtajiem rēķiniem attiecīgi par 16,03 Ls un 119,28 Ls. Sākot jau ar nākamo, 2008.gada 11.septembrī izsniegto rēķinu, kavēto dienu skaits samazinājās, ievērojami pieauga apmaksāto rēķinu summas (piemēram, pēc 2008.gada 15.septembra rēķina 2068,01 Ls, pēc 2008.gada 22.septembra rēķina 4696,50 Ls), pircēja veica arī avansa maksājumu, savukārt 4 rēķinus 2008.gada decembrī un 2 rēķinus 2009.gada janvārī (tieši pirms kredītlimita piešķiršanas) apmaksāja pirms līgumā noteiktā samaksas termiņa (sk. lietas 37.lpp.).

Šie fakti apliecina to, ka ne tikai nepastāvēja maksājumu pasliktināšanās, bet, tieši otrādi, notika maksājumu uzlabošanās, ieskaitot maksājumus pirms rēķinā norādītā termiņa un pat avansā. Līdz ar to nevar piekrist Civillietu departamenta secinājumam par "pastiprinātu maksājumu pasliktināšanos".

[5] Civillietu departaments norādījis, ka termina "apmierinoša tirdzniecības pieredze" iepriekš minēto skaidrojumu šajā spriedumā Senāts atzinis par pareizu citās tiesisko un faktisko apstākļu ziņā līdzīgās lietās, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumiem. Taču no Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr.C30505610 satura redzams, ka minētajā lietā bija strīds par citu priekšmetu, proti, par kredītlimita aprēķināšanas kārtību. Savukārt Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 26.marta spriedumā lietā Nr.C30369310 faktiskie apstākļi atšķirīgi, proti, SIA "Optimera Latvia" piešķīra kredītlimitu pircējam, pret kuru pati jau bija cēlusi prasību šķīrējtiesā par parāda un līgumsoda piedziņu, proti, ar kuru prasītājai jau pastāvēja neapmierinoša tirdzniecības pieredze. Līdz ar to savā spriedumā Civillietu departaments ir atsaucies uz lietām, kuru faktiskie un tiesiski apstākļi būtiski atšķiras no izskatāmās lietas apstākļiem.

[6] Spriedumā ir norādīts: "Prasītājas pārstāve kasācijas instances tiesas sēdē apstiprināja, ka atbildētāja bija izskaidrojusi līguma sadaļas "Riska modulis B3.04"1.1.(b) punktā noteikto kredītlimita aprēķināšanas principu" (sk. sprieduma [8.7]). Uz šo apstākli Civillietu departaments atsaucas, lai pamatotu tēzi par to, ka noslēgtais līgums bija skaidrs un viennozīmīgi saprotams. Norādām, ka kasācijas instances tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā. Skaņu ieraksts apliecina, ka prasītājas pārstāve ir apstiprinājusi tikai faktu par apdrošinātājas atbildes saņemšanu 2009.gada 3.jūlijā, bet neapstiprina šīs atbildes saturu. Lietas materiālos nav atrodama nedz apdrošinātājas minētā "atbilde", nedz SIA "Optimera Latvia" jautājums. Līdz ar to šis arguments ir nederīgs, lai konkrētās lietas ietvaros pamatotu līguma skaidrību un viennozīmīgo saturu.

[7] Likums, kuru Civillietu departaments piemērojis, atzīstot, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, nav norādīts. To ievērojot, nav iespējams izteikt viedokli par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, kā tas paredzēts Civilprocesa likuma 472.panta piektajā daļā.

[8] Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka spriedums bija atceļams šādu apsvērumu dēļ:

[8.1] tiesai, nosakot jēdziena "apmierinoša tirdzniecības pieredze" saturu, bija jānoskaidro līdzēju griba, it īpaši ņemot vērā:

  1. visu apdrošināšanas līgumu kopumā, tai skaitā Globalliance pieteikuma anketu, kura ir līguma sastāvdaļa (sk. iepriekš [4.2 (3)]);

  2. konkrētā tirgus specifiku (sk. iepriekš [4.2 (2)]);

  3. prasītājas profesionālo pieredzi kredītrisku izvērtēšanā attiecīgajā nozarē (sk. iepriekš [4.2 (5)]);

[8.2] šaubas par līguma saturu tiesai bija jātulko par sliktu atbildētājai kā līguma sastādītājai un profesionālai apdrošināšanas tirgus dalībniecei;

[8.3] attiecībās ar konkrēto pircēju nebija novērojama pastiprināta maksājumu pasliktināšanās; gluži otrādi, pirms kredītlimita piešķiršanas pircējai bija vērojama maksājumu disciplīnas uzlabošanās;

[8.4] tiesa maksājumu disciplīnas pārkāpumus bez pietiekama pamata kvalificējusi kā maksātnespējas riskus, kuru novēršanai slēgts apdrošināšanas līgums.

Tiesnese A.Vītola

Tiesnesis A.Strupišs

Tiesnese Ļ.Kušnire

Tiesnesis V.Jonikāns

Tiesnese V.Cīrule

Tiesnesis A.Keišs

Atbildēt uz šo tēmu

Šī vietne izmanto sīkfailus un citas izsekošanas tehnoloģijas, lai atšķirtu atsevišķus datorus, personalizētus pakalpojumu iestatījumus, analītiskos un statistikas mērķus, kā arī satura un reklāmu rādīšanas pielāgošanu. Šī vietne var saturēt arī trešās puses sīkfailus. Ja turpināsit izmantot vietni, mēs pieņemsim, ka tas atbilst pašreizējiem iestatījumiem, bet jūs jebkurā brīdī varat tos mainīt. Vairāk info šeit: Privātuma un Sīkdatņu Politika